Tuvojas 4.maijs, kurš kalendārā iezīmēts ar sarkanu krāsu. Jā, pirms 33 gadiem okupācijas varas augstākais likumdevējs – Latvijas PSR Augstākā padome - pieņēma deklarāciju par Latvijas Neatkarības atjaunošanu. Šodien var teikt, ka maijā noslēdzās masveidīgākās (230 tūkst.) sabiedriskās organizācijas - Latvijas Tautas frontes - vairāk nekā divu gadu gājums pretī uzvarai. Citiem vārdiem, fronte bija Latvijas parlamentārās iekārtas placdarms, tramplīns nākamajām partijām un viņu līderiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jākļūst par valsts attīstības un valsts pārvaldes modernizācijas ministriju, uzskata ministrs Māris Sprindžuks
Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.
Koalīcija pirmdien vienojās šoziem par 50% samazināt sadales pakalpojuma tarifu elektroenerģijai. Atšķirībā no iepriekš rosinātā PVN samazinājuma tas dod labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem un neietekmēs budžetu, teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Paplašinās arī mājokļa pabalsta saņēmēju loku.
Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma 2022. gada budžeta likumu. Ieņēmumi plānoti 10,66 miljardi eiro, izdevumi — 12,4 miljardi eiro. Par 2022. gada budžetu balsoja 52 deputāti, pret bija 37, bet nebalsoja pieci. Budžetā paredzēts mediķu darba samaksas pieaugumam novirzīt papildus 40,6 miljonus eiro. Pedagogu darba samaksas pieaugumam paredzēti 15,2 miljoni, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam — 20,7 miljoni.
Ārkārtas stāvokļa laikā vērojamā lielas sabiedrības daļas neuzticēšanās valdībai un parlamentam ir spilgti izgaismojusi pilsoniskas sabiedrības vājumu mūsu valstī. Sabiedrība, kurā indivīdam nav šķēršļu sadarboties ar publisko varu savu jautājumu risināšanā, daudz vieglāk pārvar līdzīgas krīzes, jo iedzīvotāji labāk izprot lēmumu pieņemšanas procesu.
Šogad viens no aktuālākajiem vārdu virknējumiem ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Pati par sevi tā, manuprāt, nav ne burvju nūjiņa, ne slota, ar kuru viss tiks aizslaucīts. Tomēr līdzīgi kā daudzi ar mums tiešā veidā nesaistīti procesi arī ATR var tikt izmantota kā iespēja, lai aktualizētu būtisko un iniciētu ko jaunu, vai arī ignorēta, tā palaižot garām iespēju īstenot jau sen nepieciešamās pārmaiņas. Kas tad ir tie procesi, kuriem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāīsteno darbā ar jaunatni pašvaldību līmenī?
Valdība 22. jūnijā atcēla pulcēšanās ierobežojumus pret Covid-19 vakcinētajiem un izslimojušajiem, kā arī mīkstināja ierobežojumus un atļāva skaistumkopšanas un fotopakalpojumus telpās, jo saslimstības kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo divu nedēļu laikā bija nokrities zem 100.
Foto -
Pašvaldību vēlēšanas liek satraukties par zemo līdzdalību un jautāt — kāpēc jaunajos novados redzamas tās pašas vecās sejas?
Vai pašvaldību skaita samazināšana un lielāku novadu izveidošana veicinās pašvaldību attīstību? Daž
Saeimas gandrīz izraisītā konstitucionālā krīze sola pēcvēlēšanu lavīnu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!