Foto- Paula Čurkste, LETA.
Tuvojas 4.maijs, kurš kalendārā iezīmēts ar sarkanu krāsu. Jā, pirms 33 gadiem okupācijas varas augstākais likumdevējs – Latvijas PSR Augstākā padome - pieņēma deklarāciju par Latvijas Neatkarības atjaunošanu. Šodien var teikt, ka maijā noslēdzās masveidīgākās (230 tūkst.) sabiedriskās organizācijas - Latvijas Tautas frontes - vairāk nekā divu gadu gājums pretī uzvarai. Citiem vārdiem, fronte bija Latvijas parlamentārās iekārtas placdarms, tramplīns nākamajām partijām un viņu līderiem.
Lai pierādītu, ka neatkarība ir visas tautas griba, LTF 1990. gada 21.aprīlī Rīgā, Daugavas stadionā, sasauca Vislatvijas tautas deputātu sapulci. Tā pulcināja jaunievēlētā parlamenta deputātus un visu līmeņa vietējo padomju deputātus. Jāpiebilst, ka viņi visi bija guvuši vēlētāju atbalstu. Lai kļūtu par tautas priekšstāvi, kā minimums katram kandidātam tobrīd bija jāsavāc simts vēlētāju paraksti atbilstoši 1922. gada vēlēšanu likumam. Stadionā sanākušiem katram ar parakstu bija jāapliecina Aicinājums Augstākajai padomei balsot par neatkarības atjaunošanu. No 8086 deputātiem, tikai 47 bija pret. Daļa no Aicinājuma teksta tika iekļauta Neatkarības deklarācijā.
