Astrīda Stirna. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Grozījumi Alkohola aprites likumā Saeimas gaiteņos viļājas jau vairāk nekā gadu. Tikmēr cilvēki turpina dzert un mirt, norāda narkoloģe Astrīda Stirna
Ļaut iegādāties no 18 vai no 20 gadiem? Aizliegt pārdot brīvdienās vai tikai samazināt tirdzniecības laiku? Likvidēt tirgošanos internetā vai noteikt piegādes intervālu? Vienošanās par katru Alkohola aprites likuma izmaiņu Saeimas komisijā prasa garas diskusijas, un kompromisu atrast ir grūti. Uzņēmēji norāda uz finansiāliem zaudējumiem, bet mediķi atgādina, ka apreibinošajiem dzērieniem ir liels patēriņš un smagas sekas — saslimšanas, pašnāvības, sociālās problēmas, ģimenes konflikti, noziedzība.
Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš Eiropas Savienībā un ceturtais augstākais pasaulē. Tas ir dzērienu daudzums, kas izteikts etanola jeb 100% spirta litros. 2020. gadā absolūtā alkohola patēriņš bija 12,1 litrs uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu. Tikmēr vidēji Eiropā tas bija 9,8 litri, liecina OECD dati. Gadu vēlāk Latvijas rādītājs vēl pieauga līdz 12,2 litriem. Arī riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvars ir augstāks — pie mums 40%, bet vidēji Eiropā 30%. «Tas ir satraucoši,» saka narkoloģe, psihiatre Astrīda Stirna. Viņa ir viena no speciālistiem, kas piedalās Saeimas komisijas sēdēs.
