Minna Olandere. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Somijai pārkārtošanās uz NATO kolektīvo aizsardzību bija pagrieziens par 180 grādiem, saka Somijas Starptautisko attiecību institūta pētniece Minna Olandere
Mūsu sarunas beigās Minna Olandere (Minna Ålander) ieteica eiropiešiem uztraukties nevis par to, kurš būs Baltajā namā, bet gan par to, kas pašiem būtu jāizdara drošības stiprināšanai. Ļoti somisks padoms, kam ir gan nopietns senākas vēstures, gan jaunāko laiku pieredzes segums.
Ar Somijas Starptautisko attiecību institūta (FIIA) pētnieci Minnu Olanderi sarunājos Rīgas konferences laikā 17. oktobrī uzreiz pēc viņas vadītās diskusijas par eiroatlantiskās drošības nākotni. Karš Ukrainā bija konferences svarīgākais temats, protams, taču šogad gan paneļdiskusijās, gan kuluāru sarunās fonā pastāvīgi vīdēja gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas 5. novembrī un to iespējamais iespaids uz Eiropas attiecībām ar lielāko NATO sabiedroto. Olandere uzsver, ka, lai arī kurš kļūtu par nākamo prezidentu, eiropieši vairs nevarēs turpināt pilnībā paļauties uz ASV militāro spēku. Drošības situācija pasliktinās arī Tuvajos Austrumos un Klusā okeāna reģionā, bet militārie un politiskie resursi arī amerikāņiem nav bezgalīgi.
