Bramberģes muižas īpašnieki Ilze un Gunārs Pavloviči pie muižas pazīstamākās būves — vārtiem, kas celti 16. gadsimta beigās, pēc tā laika modes atdarinot lielo piļu nocietinājumus. Foto — Ieva Salmane.
Zemgales viducī, klusajā Glūdas pagastā, paslēpusies vecākā Kurzemes un Zemgales hercogistes muiža, kuras nosaukums gadsimtu gaitā latviskojies līdz vārdam «Bramberģes». Tās glābšanu uzņēmusies Gunāra un Ilzes Pavloviču ģimene
Nezinātājam viegli izbraukt cauri Glūdai, pat nepamanot koku ieskauto Bramberģes muižu. Bet, ja ierauga, tad noteikti aiziet līdz vārtiem, kas celti 16. gadsimta beigās, atdarinot viduslaiku piļu nocietinājumus. Vārti būvēti kā divstāvu tornis, pirmajā stāvā ir caurbrauktuve, bet otrajā — galerija ar trim kolonnām un balustrādi. Sen vairs nav ceļa, kas veda pāri Bramberģes strautam cauri šiem vārtiem, bet paši vārti ir viena no retajām senās godības liecībām.
«Kad pirmo reizi atbraucām, bijām pārsteigti, cik šeit ir skaisti,» Ilze Pavloviča atceras 2017. gada pavasari, kad kopā ar vīru Gunāru ieradās paskatīties, kāda izskatās toreiz izsolē izliktā Bramberģes muiža. Arhitekti un kultūras mantojuma eksperti šo ļaužu pamesto manierisma stilā celto ēku bija ierindojuši Latvijas apdraudēto kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā. Bet Pavloviči nešausminājās par postažu, viņi priecājās par dzeltenajām tulpēm, kas ziedēja pie muižas izveidotajā ainaviskajā parkā.
