Spānijas pilsoņu karš un Latvija

  • Ginta Ieva Bikše, Domuzīme
  • 27.02.2025.
  • Domuzīme
Pilsoņu karš Spānijā. Frankisti savās pozīcijās Hueskas provincē 1936. gada decembrī. 
Foto — AP Images

Pilsoņu karš Spānijā. Frankisti savās pozīcijās Hueskas provincē 1936. gada decembrī. Foto — AP Images

Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 1

Karš Spānijā bija viens no nozīmīgākajiem konfliktiem Eiropā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Tā rezultātā Fransisko Franko (1892—1975) izveidoja diktatūru, kas pastāvēja līdz pat 70. gadu vidum. Spānijas pilsoņu karu uzskatīja arī par galēji labēju un galēji kreisu ideoloģiju sadursmes arēnu — Franko atbalstīja Vācija un Itālija, bet republikāņiem atbalstu sniedza staļiniskā Padomju Savienība. Kādi bija Spānijas pilsoņu kara rašanās iemesli? Un kāda bija starpkaru Latvijas ārpolitika attiecībā pret Spāniju un latviešu un Latvijas pilsoņu līdzdalība šajā karā?

 

Jau kopš 20. gadsimta sākuma Spānijā ilgstoši bija pastāvējušas iekšpolitiskas problēmas — apjomīgi strādnieku protesti, separātisma tendences, cīņa par varu starp dažādām sabiedrības grupām, kurā ievērojamu ietekmi saglabāja baznīca un armija. Un militārā diktatūra reiz jau bija pastāvējusi — no 1923. līdz 1930. gadam valsti vadīja ģenerālis Migels Primo de Rivera ar karaļa Alfonso XIII atbalstu. 

Jaunākajā žurnālā

Manī runā arī emocijas

«Ar gadiem kļūst aizvien skaidrāks, kādā bezizejā Latvija 1940. gadā atradās,» saka vēsturnieks Aivars Stranga.
  • Proza
  • 26.06.2025.

Gliemežu dienasgrāmatas

Ilustrācija – Agnese Apine
Leja līnijas kalnu grēdā uz dienvidiem no Lantonijas abatijas. Alfrēda Votkinsa foto, Early British Trackways, Moats, Mounds, Camps, and Sites
  • Eseja
  • 26.06.2025.

Labējo maršs

Pie Stepana Banderas pieminekļa Ļvivā Ukrainā viņa 116. dzimšanas dienā. 2025. gada 1. janvāris. Foto – Jurijs Djačišins, AFP/LETA
  • Saruna
  • 26.06.2025.

Tuvāk pamatiem

Janīna Kursīte.
  • Raksts
  • 26.06.2025.

Uz Meksiku pēc grāmatas un saules

Teotivakanas senpilsētā pie piramīdām. No raksta autores personīgā arhīva