2x2 nometnes dalībnieki 1969. gadā Portlendā Oregonas štatā. Pirmajā rindā piektais no labās puses — Aivars Osvalds, kurš vadījis vairākus 2x2 seminārus, atjaunoja šo kustību 2006. gadā un turpina veidot apkārtrakstu Sakta. Šāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka kādreiz bijusi tradīcija izgatavot katras nometnes saktiņu.
Šogad aprit 60 gadu, kopš Ziemeļamerikā dzimusi pasaules latviešu jauniešu kustība 2x2. Tajā joprojām daudzi mācās apzināties un iemīlēt savu latvisko dzīslu un šķiļ domas, kā Latviju padarīt labāku
Man iedeva, es paņēmu, no manis gaida. Publiskās runas trenere Vanda Dauksta neatminas, kurš šos vārdus teicis, taču tie spilgti iespiedušies viņas atmiņā. Teiciens labi raksturo pasaules latviešu jauniešu kustības 2x2 ideju: dot jauniešiem zināšanas, iespēju satikties, iedvesmoties un spēcināt savu saikni ar Latviju, lai viņi pēc tam to dotu tālāk.
Vanda ir Otrā pasaules kara bēgļu atvase, dzimusi un uzaugusi Ziemeļamerikā. «Manu vecāku paaudze dibināja latviešu biedrības, baznīcas, skolas, korus, tautas deju kopas, sporta apvienības.» Tā bija liela pašorganizēšanās, lai arī svešumā saglabātu latviešu identitāti. Vanda ar divām vecākām māsām un brāli uzauga Mičiganā, kur 70. gados sestdienās brauca uz latviešu skoliņu, lai apgūtu Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru un, protams, latviešu valodu. «Bērnībā tās bija mocības — nokavēju visas amerikāņu draugu ballītes un sporta pasākumus, jo tajā laikā bija jāmācās valoda, par kuru neviens nebija dzirdējis,» smaida Vanda. «Tur bija vecas kundzītes, kas rādīja melnbaltas bildes un ar asarām acīs stāstīja par Ulmani un Latvijas eksportu 1932. gadā.»
