Piemineklis vācu karavīriem Rīgā. Atklāts 1918. gada 3. septembrī. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Vācieši uzceļ pieminekli karavīriem Rīgā, boļševiki Jekaterinburgā nogalina cara ģimeni
Rīgā pie Guberņas pārvaldes nama (tagad — Augstākās tiesas ēka) 15. jūlijā sāka Vācu karavīru palīdzības organizācijas iecerētā pieminekļa vācu karavīram uzstādīšanu. Ņemot par piemēru Vācijas pilsētu pieredzi, pieminekli veidoja no koka. Bija paredzēts, ka katrs interesents par ziedojumu vismaz vienas markas apmērā varēs tajā iedzīt īpaši krusta formā izkaltu naglu, tādējādi pieminekli pārvēršot metāla tēlā. Pieminekļa atklāšanu plānoja Rīgas ieņemšanas gadadienā — 3. septembrī. Uzraksti uz pieminekļa bija paredzēti tikai vācu valodā. Pieminekli noņēma jau 1918. gada 5. decembrī.
15. jūlijā Rietumu frontē Francijā sākās vācu karaspēka uzbrukums, kas iegājis vēsturē ar nosaukumu «Otrā kauja pie Marnas». Pirmā kauja pie Marnas notika jau pašā Pirmā pasaules kara sākumā — 1914. gada septembrī, tās laikā franču karaspēkam izdevās apturēt vāciešu uzbrukumu Parīzes virzienā. Sabiedroto karaspēks spēja izturēt arī šo uzbrukumu, un 18. jūlijā franču karavīri pārgāja pretuzbrukumā Ēnas — Marnas apkārtnē. Vēl divas dienas vēlāk vācu karaspēks bija atspiests atpakaļ izejas pozīcijās. Vācu spēkiem tas bija pēdējais lielais uzbrukums Pirmajā pasaules karā Rietumu frontē.
