Dagnis Čākurs. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Maizes ceptuves un konditorejas Liepkalni saimnieks Dagnis Čākurs stāsta, kāpēc vēlas atjaunot leģendāro kafejnīcu Sēnīte
Nelielā tirdzniecības centrā pie Rīgas robežas Ķekavas pusē maizīti un kūciņas aiz stikla sienas cep Liepkalnu meistari. Otrdienas rītā te esmu norunājusi satikties ar ceptuves saimnieku Dagni Čākuru. Lai gan mērojis tālu ceļu no mājām Rūjienas pusē, viņš možs un smaidīgs ceļ galdā šķīvi ar bagātīgu eklēru izlasi. Tik svaigiem, ka mutē gluži vai kūst. Jūtos mazliet vainīga, ka mūsu sarunas dēļ mērots tik tāls gabals, turklāt tik agrā rīta stundā, bet uzņēmējs met ar roku — Rīgā tāpat esot darīšanas. «Esmu pieradis braukt,» viņš saka par savu ikdienu.
Iespējams, jau drīzumā viņa maršrutiem pievienosies arī Siguldas puse. Jau pērn uzņēmējs publiski atklāja nodomus atjaunot leģendāro padomju laiku restorānu Sēnīte Vidzemes šosejas malā, par kuru daudzās ģimenēs saglabājušies nostalģiski nostāsti. Tolaik Liepkalnu saimnieks arī prātoja par ideju dibināt publisku akciju sabiedrību, ļaujot katram interesentam kļūt par Sēnītes īpašnieku. Nesen, novembra sākumā, Dagnis Čākurs nodibinājis akciju sabiedrību Sēne. Pagaidām viņš ir vienīgais uzņēmuma akcionārs un ar pāragriem secinājumiem aicina neaizrauties. Nākamos soļus Čākurs vēlas spert lēnām un pārdomāti. «Negribas tā — ar lielu vērienu un…» uzņēmējs noplāta rokas. Ja plāni par Sēnītes atjaunošanu neizdosies, akciju sabiedrībā tikšot atdalīta kāda no Liepkalnu struktūrām.
