No bēgļu gaitām atgriezušās sievietes savās mājās. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Sausuma dēļ Lielupē apdraudēta kuģošana un Rīgā pilsētniekus moka putekļi. Toties Vidzemē atsākas pasta sūtījumi
Lai arī visa Latvija atradās vācu okupācijas zonā, pārvaldes sistēma bija sadrumstalota, arī iedzīvotājus dalīja pēc dzīvesvietas reģiona. Vācu iestādes noteica, kas jānorāda kā «valsts piederība» dažādu okupēto teritoriju iedzīvotāju ceļošanas dokumentos un ap 10. maiju atkārtoti informēja par to. Kurzemniekiem valsts piederība esot «Kurzeme», bet rīdziniekiem un citiem vidzemniekiem — «Vidzeme», savukārt lietuviešiem — «Lietuva».
12. maijā vēl tikai gaidot, kad noslēgsies pasta un telegrāfa pārvaldes izveidošana Vidzemē un Igaunijā, iedzīvotāji saņēma atļauju savstarpējai saziņai atkal sūtīt vēstules un pastkartes. Pasta sūtījumu pieņemšanu un izsniegšanu uzticēja vietējiem komandantiem. Vēstules bija jānodod neaiztaisītas un rakstītas vācu valodā. Pēc satura tām bija jābūt viegli saprotamām, pēc apjoma — vienai neliela formāta loksnei.
