Roberts Ivanovs — valsts kontrolieris Rīgā 20. gadsimta 20. gadu vidū. Autors nezināms. Foto no Egila Grasmaņa privātā arhīva.
Mazzināmais Roberts Ivanovs bija Raiņa palīgs un draugs
Ja vēsture nav pierakstīta, tā neeksistē. Un vai ir savādāk, ja nav pierakstīts kāda cilvēka dzīvesstāsts, lai kas viņš arī būtu?
Vērtīga fotodokumenta dāvinājums Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam Satversmes sapulces sasaukšanas simtgadē, kas apritēja šī gada 1. maijā, vēsturnieku uzmanības fokusā pēkšņi izvirzīja nepelnīti piemirsto tautsaimnieku sociāldemokrātu Robertu Ivanovu (1883—1954). Vīru, kurš pagājušā gadsimta 20. un 30. gados ieņēma augstus valsts amatus: bija Latvijas Republikas Satversmes sapulces sekretārs, vēlāk — valsts kontolieris. Divreiz tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Atteikdamies kalpot Ulmaņa autoritārajam režīmam, pēc paša vēlēšanās iesniedza atlūgumu un pameta valsts darbu. Padomju okupācijas laikā bija persona non grata. Lai paglābtos no represijām, līdz pat mūža pēdējai dienai slēpās pagrīdē.
