Inese un Andris Rozes. Foto — Ieva Salmane.
Ģikšu danču naktī ierodas divreiz vairāk viesu, nekā šajā Latvijas ciemā ir iedzīvotāju. Šogad pasākums notiks jau 13. reizi. Maz pazīstamie Ģikši uz vienu vakaru kļūs par Baltijas deju galvaspilsētu. To sāka un joprojām organizē Inese un Andris Rozes
Ass pagrieziens prom no Vidzemes šosejas, neiebraucot Cēsīs. Četri kilometri pa asfaltu Ērgļu virzienā, vēl četri — pa līkumotu zemes ceļu, un klāt ir Ģikši. Ciema vidū — zaļgandzeltena padomju projekta ēka. 70. gados māja celta arodbiedrību kultūras nama vajadzībām, mērogs daudz varenāks, nekā pienāktos vienkāršas lauku kultūras iestādes miteklim. Plaša zāle, parketa grīda.
Vēl 90. gados Ģikšu balles bija slavenākās visā apkārtnē, atceras Andris Roze. Diplomēts mežinieks, strādāja Gaujas Nacionālajā parkā un Dabas aizsardzības pārvaldē, bet tagad meistaro etnogrāfiskās kokles. Pat aiz Latvijas robežām izskanējis viņa un sievas Ineses rīkotās ikgadējās Ģikšu danču nakts vārds.
