Ilustratīvs attēls no pixabay.com.
Vēsturiski pandēmijas paliekoši mainījušas mūsu pilsētas, sākot no kanalizācijas sistēmu attīstības, plašāku ielu tīkla izveides, kapu teritoriju plānošanas, līdz pat zonējuma ieviešanai apdzīvotības blīvuma kontrolei. Taču kādus aspektus jau tagad pilsētvidē aktualizējis Covid-19? Kādus soļus spērušas tās pilsētas, kuras efektīvi risina pandēmijas radītās sekas? Un kā tas izmainīs ikdienas dzīvi Latvijas pilsētās?
Zaļās infrastruktūras pieejamība
Ja pilsētas ielas kļuvušas tukšākas, tad zaļo zonu un parku apmeklējums pavasarī uzrāda pretēju tendenci. Ne visiem pilsētniekiem ir un būs dzīvoklis ar pagalmu, lauku mājas vai “radi reģionos”, pie kuriem “palikt mājās”. Šo realitāti apliecina norises Rīgas publiskajā ārtelpā - Ziedoņdārzs, Uzvaras parks un Māras dīķa teritorija pulcē cilvēkus gan rītā, gan vakarā. Arī ierodoties Mežparkā, teju katrā nostūrī priekšā atrodam jau piecus citus dabas baudītājus, un pat Meža kapus brīvdienās apmeklē kapusvētku cienīgs skaits. Līdzīga situācija vērojama arī lielākajās Latvijas pilsētās.
