Šaiena Elija Pole. Foto — Reinis Inkēns.
Kāda ir sajūta nostāties dumpīgu septītklasnieku priekšā un sākt viņus mācīt? Labāka, nekā varētu domāt, saka Iļģuciema vidusskolas informātikas skolotāja Šaiena Elija Pole
Informātikā klasi dala grupās. «Par laimi vai nelaimi, manā grupā bija tikai puiši. Nobijusies iegāju klasē, un man pretī sēdēja 12 septītās klases zēni, kuriem idejas parasti ir interesantākas nekā dāmām,» viņa smejoties atceras savu pirmo stundu. Tā pagāja labi. Toreiz audzēkņu labvēlību, iespējams, palīdzēja iegūt arī tas, ka viņa pati klasei vēl bija jauna un nezināma. Bērni bija piesardzīgāki, vēroja, ko no skolotājas var sagaidīt, spriež Šaiena.
Pamatskolas vidējās klases pedagogam, protams, ir izaicinājums. Jaunieši ir apjukuši. Viņiem vēl nav skaidra priekšstata par to, ko dzīvē vēlas darīt un kādi mācību priekšmeti tāpēc būtu jāmācās cītīgāk, kā tas jau mēdz būt vidusskolā. Bet skolotājs vairs nav arī tāda autoritāte kā jaunākajās klasēs. Skolotājas pārliecību par saviem spēkiem palīdzēja radīt apziņa, ka kolēģi ir turpat blakus un vienmēr iespējams lūgt padomu. Viņi no pirmās dienas uzņēmuši kā līdzvērtīgu pedagogu, saka Šaiena. Bet noderēja arī pašas pieredze. «Es aptuveni varu iedomāties, kādus jokus viņi varētu mēģināt izstrādāt, pati vēl nesen biju viņu vietā,» saka skolotāja.
