Kuršu ķoniņu ciems. Vilhelma Zigfrīda Stefenhāgena zīmējums. 1861. gads. Latvijas Nacionālā bibliotēka.
jeb Anarhija kuršu ķoniņu brīvciemos un Eiropas brīvnieku kopienās
Jēdzienam «anarhija» mūsdienās tiek piešķirta negatīva nokrāsa, ar to saprotot un asociējot haosu un visatļautību sabiedrībā. Tomēr anarhija (no grieķu an archõs — bez varas) kā sociālās kopdzīves modeļa apzīmējums pirmām kārtām nozīmē sabiedrības pašorganizēšanos un pašnoteikšanos. To īsteno, vadoties pēc sabiedrības locekļu vēlmēm un spējām, nevis valsts varas izdotiem obligātiem noteikumiem un pielietotiem spaidu līdzekļiem.
Bezvara lielā mērā izsaka arī latvieša sapni par pašnoteikšanos un sava īpašuma netraucētu pārvaldi. Šāda sapņa piepildījumam vistuvāk atradušies kuršu ķoniņi, kuri daudzus gadsimtus ir spējuši paturēt dzimtu īpašumus, tos patstāvīgi apsaimniekot, kā arī aizstāvēt pret valsts varas centieniem uzspiest obligātus pienākumus un rīkoties ar viņu darba augļiem.
