Kaspars Funts. Foto — Reinis Hofmanis.
Šobrīd ir vispiemērotākais laiks putnu vērošanai, taču «Latvija ģeoklimatiski atrodas tik labā vietā, ka to var darīt visur un vienmēr», saka putnu vērotājs un gredzenotājs Kaspars Funts. Viņš ar šo hobiju «saslimis» pirms 22 gadiem
Kaspars sācis ar parastu staigāšanu pa mežu ar bērnu ratiņiem. Kaklā binoklis, ratos putnu noteicējs. «Un putnošana kļuva par dzīvesveidu,» saka Kaspars. Tagad viņš putno mērķtiecīgi, taču dažkārt mazos lidoņus gadās novērot visu laiku un visur, piemēram, ejot cauri Rīgas parkam. «Pagājušajā nedēļā pat, eju pa parku un klausos — o, pirmais ģirlicis, melnais erickiņš, sarkanrīklītes!»
Viesturdārzā ligzdo arī ūdensvistiņa — par pīli mazāks putniņš ar sarkanu knābi. «Ja tā nepaspēj noslēpties, iegrimst starp niedrēm un atstāj virs ūdens tikai knābja galu, lai elpotu.» Viesturdārzā sastopams arī zaļais ķauķis, lakstīgala un citi pilsētai netipiski putni. «Kad putnošana kļūst par dzīvesveidu, putni ir visur un vienmēr. Tagad arī man ir vaļā logs, un es pazīstu putnus, kas bļaustās aiz loga,» saka Kaspars.
