Neatkarības tuvums

  • Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece
  • 07.11.2018
  • IR
Miķelis Valters (pirmais no kreisās) kopā ar citiem latviešu politiskajiem emigrantiem Rietumeiropā ap 1910. gadu.
Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva

Miķelis Valters (pirmais no kreisās) kopā ar citiem latviešu politiskajiem emigrantiem Rietumeiropā ap 1910. gadu. Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva.

Kamēr baltvācu politiķi sūkstās par atbalsta trūkumu Baltijas valsts tapšanai, latviešu karavīri pulcējas vienībā, kas apsargās Latvijas proklamēšanas pasākumu

Sloka — caur šo vienas pilsētiņas piemēru var sajust, kāda bija dzīve Latvijā 1918. gada vēlā rudenī. Daudzi no kara laikā izklīdušajiem iedzīvotājiem atgriezušies vecajās dzīves vietās, pilsētiņa sāk atgūties. Kas vien var, lāpa ložu bojājumus savas mājās un dzīvokļos. Atvērti vairāki pārtikas veikali, kuros atrodams samērā labs produktu piedāvājums. Darbojas pasts, pārtikas valde, kara virtuve un viesnīca. Nekas gan vēl neesot dzirdams par pilsētas valdes atjaunošanu, kas noteikti esot nepieciešama. Visa Slokas rūpniecība — Baltijas Celulozes fabrika, cementa dedzinātava, kūdras raktuves un akmeņu lauztuves vēl darbu nav atsākušas. Lielākā daļa slocenieku sākuši nodarboties ar zemes apstrādāšanu un dārzkopību.

Jaunākajā žurnālā