Miks Strods, atgriezies mājās no slimnīcas, ar 3D printeri drukā maskas sev un ģimenei. «Piegrieztni» atradis internetā. Foto no personīgā arhīva.
Sērga likās esam kaut kur tālu, nevis darbavietā, bērnu skolā, dziļos Latvijas laukos — saka cilvēki, kas par savu saslimšanu izvēlējušies stāstīt sociālajos tīklos. Covid-19 blogeri ir jauna atklātības pakāpe otrajā koronavīrusa uzliesmojumā
Raksturīgs sauss klepus pavada katru no telefonsarunām, ko risinu ar četriem cilvēkiem, kam gadījies inficēties un saslimt pavisam nesen, oktobrī. Pat attālinātajā kontaktā nonākt šķiet mazliet bailīgi.
Koronavīruss joprojām tiek stigmatizēts. Vīrusa pandēmijas sākumā Latvijā nebija gandrīz neviena, kas pēc savas iniciatīvas par to uzdrošinātos runāt publiski. Tagad slimnieku balsis skan gan no mājas izolācijas, gan no Latvijas Infektoloģijas centra palātām. Viņu joprojām nav daudz — cilvēku, kas atrastu spēkus informēt sabiedrību par inficēšanos un slimības norisi. Visi četri mani sarunu biedri to ir darījuši, bet dalīties pieredzē arī žurnālā piekrīt trīs.
