Foto - Reinis Hofmanis, F64
Iztukšojis tehniskā spirta pudeli, Artūrs sala kāpņutelpā un bija gatavs mirt. Nākamajā rītā viņa vecā dzīve tiešām beidzās, taču tā nebija nāve
Tajā dienā pirms pieciem gadiem - 2007.gada 15.janvārī - temperatūra Rīgā turējās ap nulli, bija drēgns, krita slapjš sniegs. Uzmanīgi pievelkot kāju, kas nepareizi saaugusi pēc potītes lūzuma, Artūrs vilkās no točkas uz kādas mājas kāpņutelpu netālu no bāra Četras promiles. Uzkāpis trešajā stāvā, iztukšoja atlikušo pudeles saturu. Atšķaidīts tehniskais spirts. Par 35 santīmiem, vissliktākās kvalitātes. Tā bija jau otrā pudele šajā dienā, ja neskaita divus litrus alus, ko līdz ar piecīti atmetuši garāmejoši «labdari».
«Pamēģiniet tādā laikā pagulēt uz betona plāksnes. Es uz tām biju nogulējis 12 gadus,» stāsta Artūrs. Viņš patlaban ir 39 gadus vecs, runā atklāti, ātri, it kā bezkaislīgi sarindojot faktus par svešu, nevis savu dzīvi.
