Skaidrīte Ābrama. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš.
Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama stāsta par lēmumu atstāt amatu, Latvijas «hibrīdekonomiku» un uzņēmēju ietekmi uz valsts pārvaldi
Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama ierodas uz mūsu tikšanos restorānā Fazenda Lāčplēša ielā, kā vienmēr, eleganta un stalta, ar sev raksturīgajām lielajām brillēm, kuras vēsta ne tikai par efektīvu tēlu, bet arī par vērīgu skatu. Viņa gan atsakās no pusdienošanas — esot grūti vienlaikus runāt un ēst. Piektdienas pēcpusdienā restorāns vēl ir relatīvi tukšs un varam brīvi izrunāties par viņas pārsteidzošo lēmumu 15. aprīlī atstāt darbu Konkurences padomē (KP), vairāk nekā divus gadus pirms pilnvaru termiņa beigām.
Minu, ka pēc šī ziņas publiskošanas 7. janvārī daudzi noteikti ar viņu sazinājās. «Es lasīju īsziņas, un man bira asaras,» stāsta Ābrama. Protams, rakstīja tikai tie, kas pauda atzinību. Kas tad nerakstīja? «Rīgas dome neko nav uzrakstījusi,» Ābrama atbild un smejas. No celtniekiem arī neesot saņemtas ziņas. Taču viņa joprojām jūtoties neveikli, jo strādājusi ir iestāde, visi darbinieki, un neesot viņa «vienīgā Žanna d’Arka», kas kaut ko paveikusi. «Bet tas ir patīkami, nekam tādam nebiju gatavojusies.» Viņa saka — centusies strādāt tā, «lai būtu jēga».
