Sabiedroto smagā artilērija uz dzelzceļa platformas rietumu frontē. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Sabiedroto spēki grauj vācu aizsardzības līniju rietumu frontē, bet ASV prezidents atgādina par tautu pašnoteikšanās tiesībām
Turpinot «Simt dienu ofensīvu», septembra pēdējā nedēļā atsākās sabiedroto uzbrukums, lai pārrautu vācu izbūvēto aizsardzības sistēmu, nosauktu par Hindenburga līniju Beļģijas dienvidrietumos un Francijas ziemeļos. Sabiedroto valstu karavīri sekmīgi grāva vācu aizsardzības līnijas rietumu frontes ziemeļu un centrālajā daļā. Novērtējot notikumus frontē, 28. septembrī ģenerālis Erihs Ludendorfs informēja savu priekšnieku, ģenerālštāba priekšnieku feldmaršalu Paulu fon Hindenburgu, ka karš ir zaudēts un nekavējoties jālūdz pamiers.
Divas dienas vēlāk Vācijas armijas štābā Spā Beļģijā ieradās ķeizars Vilhelms II. Arī viņam nācās uzklausīt armijas vadības viedokli, ka karā uzvarēt vairs nav iespējams. Nākamajās dienās Vācija sāka zaudēt savus sabiedrotos, piemēram, 29. septembrī Bulgārijas karaliste kā pirmā izstājās no Centrālo valstu bloka un noslēdza pamieru ar sabiedrotajiem.
