Valmieras reālskolas skolnieki. 1919. gada maijs. Centrā skolas direktors Ludis Adamovičs, viņam priekšā 1. rindā Alfrēds Lukstiņš. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Četrus gadus pēc kara sākuma atrisinājums joprojām nav paredzams, bet lauksaimniekus uztrauc pārtikas sagāde nākamajai ziemai
Vasaras vidū cilvēki arvien ieinteresētāk sprieda par to, kāda būs lauksaimniecības raža — vai pietiks labības maizei un lopbarībai, kā būs izauguši kartupeļi un citas saknes? Presē ik dienu bija lasāms par ražas izredzēm dažādos Latvijas novados. Kopumā gan milzīgām bažām par pārtikas trūkumu nākamajā ziemā nevajadzētu būt, jo esot gaidāma «vidēja raža». Turklāt vasarāji, kurus iesēja jau pēc lielā pavasara sausuma, esot auguši labi. Vietām lielākas, vietām mazākas problēmas tomēr esot radījušas gan salnas, gan sausums, jo sevišķi ietekmējot sakņu un ogu dārzus, kur daudz esot tikai jāņogu. Grūtāk zemniekiem klājās ar barības sagādi lopiem, siena savākts maz. Arī tie zemnieki, kuriem bija pļaujamās mašīnas, tās neizmantoja, bet pļāva ar izkaptīm gan zāli, gan āboliņu — lai varētu nogriezt to pēc iespējas tuvāk zemei un iegūt vairāk siena.
