20. gadsimta 20. gados ukraiņu kultūrā uzplauka jauna paaudze. Tā sevi dēvēja par Sarkano renesansi, bet staļiniskā terora laikā kļuva par Apšauto renesansi. Attēlā — eksperimentālā teātra Bereziļ aktieri.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3
Par spīti nīcināšanai, Ukraina vienmēr atgūstas un tiecas uz nākotni
«Iedzenošā modernizācija» (catch-up modernization) politoloģijā ir populārs jēdziens, kuru lieto, fokusējoties uz ekonomiskajiem, rūpnieciskajiem un sociālajiem procesiem valstīs ar pārejas transformācijām un koloniālu pagātni. Dažās sabiedrībās šī modernizācija izpaužas kā vēl nepabeigta pāreja no agrārā laikmeta uz industriālo, citās notiek transformācija no novecojušas modernās industrializācijas uz globalizēto postindustrijas un postinformācijas pasauli.
Ukrainas gadījumā runa ir par PSRS laika seku pārvarēšanu, valsts institūciju un pilsoniskās sabiedrības modernizāciju, integrēšanos Rietumu demokrātijā, dzīves līmenī un politiskajā kultūrā.
