Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
LIAA vadītājs Andris Ozols atzīst, ka mēdz aizsvilties, taču sanikno uzspiestā birokrātijas palielināšana un «legālās korupcijas» sistēma ES fondu apguvē
Ar Andri Ozolu tiekamies futbolistam Kasparam Gorkšam piederošā restorāna Koya terasē, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu un ostu. Stiprais vējš upē dzenā augstus viļņus, un tikpat ekspresīvas kustības raksturo manu sarunas biedru - viņš žestikulē lieliem vēzieniem, vārdi spoguļojas izteiksmīgos sejas vaibstos.
Pusdienu iniciatīva nāk no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), un saticies Ozols sāk «formulēt savu viedokli, kāpēc ir atsevišķi neērti ierēdņi», jautājumus nesagaidījis. Arī mums Ozols šķiet sarunas vērts - viņam nupat samazināts ierēdņa darba novērtējums no A uz B, un LIAA virzienā izskanējušas aizdomas par neefektīvu darbu, jo starptautisks Ernst&Young pētījums parādījis, ka Latvijā pērn bijis būtiski mazāk investīciju projektu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm (septiņi projekti ar 290 darbavietām, kamēr, piemēram, Lietuvā īstenoti 27 projekti ar vairāk nekā 1700 darbavietām).
