Julita Kluša. Foto — Ieva Puķe.
Kad beidzas ēdamo sēņu laiks, pamanām, ka mežā ir izaudzis vēl kaut kas. Gļotsēnes! Matemātiķe Julita Kluša ar fanātisku neatlaidību kļuvusi par Latvijas pazīstamāko gļotsēņu eksperti. «Gļotsēņošana ir stāvēšana uz vietas,» viņa nāk klajā ar paradoksu
Ēnains boreālais jeb skujukoku mežs Gaujas Nacionālajā parkā pie Līgatnes. Mitrs un vēss, daudz zemē trūdošu stumbru. Mūsu virzienā uzreiz sāk planēt briežutis. «Gļotsēnēm labi! Var uzbaroties,» Julita apmierināti novērtē scēnu.
Esmu, šķiet, ģērbusies apstākļiem piemēroti, gumijas zābakos un lietusmētelī, lakatiņu ap galvu, bet viņa — vēl pārdomātāk. Garie ūdenszābaki ir labākā izvēle, lai kā dievlūdzējs mestos uz ceļgaliem pie vienas no kritalām.
Mana gide iededz pieres lukturīti, izvelk kompaktu lupu, tad uzmundrinoši apjautājas: «Vai tu te kaut ko redzi?» Zaļajās sūnās starp skuju ķeburiem pat ar neapbruņotu aci saskatāma koši baltu bumbiņu virtene. Katrs nieciņš ir sālsgrauda lielumā. «Lampīte. Visticamāk, garkājas lampīte,» Julita priecīgi paziņo. «Re, tālāk tā jau ir nobriedusi, tumša!»
