Nils Muižnieks. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Baltijas valstīm ir labas iespējas kļūt par īstām ziemeļvalstīm cilvēktiesību jomā, uzskata bijušais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks
Pēc sešiem gadiem Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisāra amatā Nils Muižnieks pagājušonedēļ atgriezās Latvijā. Zinot viņa neseno īpašo rūpju loku, piedāvāju kā vietu sarunai kādu azerbaidžāņu ēstuvi. Nē, azerbaidžāņi esot viņu nokaitinājuši tiktāl, ka lieku atgādinājumu viņam nevajagot. Tad nu kompromisam izvēlējāmies itāļu virtuvi restorānā Prego Rīgas klusajā centrā.
Atstādams amatu, Muižnieks secināja, ka cilvēktiesību situācija Eiropā pēdējo sešu gadu laikā ir pasliktinājusies. Kāpēc tā noticis?
Viņš min trīs pēdējā laika krīzes. Pirmkārt, ekonomiskā. Tad sekoja Krimas aneksija un karš Austrumukrainā. Un tad bēgļu krīze. Uz šā fona noticis «milzīgs cilvēktiesību regress» piecās valstīs — Krievijā, Turcijā, Azerbaidžānā, Ungārijā un Polijā.
