Ortopēds un ķirurgs Jānis Osītis ar meitu Daci, kura studē, lai kļūtu par bērnu ārsti.
Ģimenes dēļ mugurkaula ķirurgs Jānis Osītis savulaik izlēma doties strādāt uz Vāciju un tieši tuvinieku dēļ nolēma arī atgriezties
Mugurkaula ķirurgs Jānis Osītis ik rītu ceļu no mājām Smārdē līdz Rīgai mēro kopā ar 20 gadus veco meitu Daci, kura Rīgas Stradiņa universitātē studē pediatriju. Ja iespējams, arī mājup brauc kopā. Jānis mašīnā pavadīto laiku izbauda - pat tad, ja tēvs ar meitu nerunā, ir labi būt kopā! Viņš cer, ka dēls Oskars, kurš pavasarī beigs pamatskolu, izlems mācīties kādā no Rīgas vidusskolām, un tad rītos automašīnā viņi būs trijatā.
Kopš ortopēds gandrīz trīs gadus strādājis tālu prom no mājām, Vācijas Bādenes-Virtembergas reģionā Štauferklīnikā, Osīši augstu vērtē kopā pavadīto laiku. Vīra un tēta prombūtne bija smaga. Jānis stāsta, ka Vācijā strādājis kā robots pēc iespējas garākas darba stundas, lai ātrāk paietu laiks līdz atvaļinājumam, kad var braukt pie ģimenes. Dacei, atminoties, kā viņa pēc brīvdienām kopā ar tēti sēdēja lidostā ar apziņu, ka mēnešiem neredzēsies, acīs sariešas asaras. Nē, to neviens no Osīšiem vairs negribētu piedzīvot.
