Unikāls ap 1909. gadu tapis fotouzņēmums, kurā redzamas visas trīs māsas Milleres. Pirmajā rindā no kreisās (sēž) Ella Millere un Silvija Lūkina; otrajā — nezināma sieviete ar Haraldu Lūkinu klēpī, Antonija Lūkina (dzim. Millere, rakstnieces pseidonīms Ivande Kaija), Fēlikss Lūkins ar Ivaru Lūkinu klēpī, nezināms vīrietis; trešajā rindā (stāv) Paulīne Millere. Foto no Marijas Ņesterovas privātā arhīva.
Ivande Kaija un viņas māsa Sesku dzimtas zīmē
Ivande Kaija (13.10.1876.—2.01.1942.) — rakstniece un publiciste ar spilgtu, taču ciniski nežēlīgu likteni — ilgus gadus bija tāds kā «tumšais zirdziņš» mūsu rakstniecības un sabiedriskās domas vēsturē. Pēcatmodas laikā, kad ulmanistes Kaijas atstātā mantojuma atkarošanu pagātnei vairs nekavēja ideoloģiski šķēršļi, «glavļita» melnajā sarakstā savulaik iekļautie šīs rakstnieces — sievietes pašapziņas celējas, patriarhālās sabiedrības dubultmorāles kritiķes un kaismīgas Latvijas patriotes — darbi tika reabilitēti. Slavenākais no tiem — skandalozas slavas apvītais Iedzimtais grēks(1913), kurā pirmoreiz mūsu rakstniecības vēsturē tik asi tika izvirzīta prasība pēc sievietes tiesībām būt noteicējai gan par savu dvēseli, gan miesu (turklāt ar kopsaucēju «tīram viss tīrs»!) — galvenokārt māksliniecisku nepilnību dēļ lasītāju intereses fokusā tomēr neizvirzījās.
