Emīlam Padrevicam nieri ziedoja viņa tētis Ingars.
Šogad Paula Stradiņa slimnīcā veikta jau simtā nieres transplantācija no dzīva donora. Turklāt tā bija jau trešā nieres izņemšana no dzīva donora laparoskopiski jeb veicot nelielus iegriezumus. Pašlaik jaunu nieri gaida aptuveni 60 pacienti, un ikviens no viņiem saprot, ka katra diena var būt izšķirošā viņa dzīvībai. Ir tikās ar cilvēkiem, kas savu nieri ziedojuši tuviniekiem
Tā darītu jebkurš normāls fāters
Emīlam Padrevicam bija tikai 10 gadi, kad ārsti paziņoja neizbēgamo — zēnam nepieciešama jauna niere. Pirmais, kurš atsaucās, bija viņa tētis Ingars. Nieri bija gatavi ziedot arī četri tēta brāļi, kā arī labākie draugi.
«Kad gaidījām Emīlu, nekas neliecināja, ka viņam ir kādas veselības problēmas. Taču uzreiz pēc dzimšanas, veicot pirmās analīzes, ārstiem bija skaidrs, ka dēlam ir problēmas ar nierēm,» atceras Ingars. Mazo zēnu aizsūtīja uz Bērnu slimnīcu. Tur uzstādīja diagnozi «hroniska tubulopātija».
