Lielinieku deportēto iedzīvotāju atgriešanās Cēsīs 1918. gada aprīlī. Centrā — Āraišu draudzes mācītājs Pauls Frīdrihs Bērents (1866—1935) ar sievu Harietu (dz. Gotfrīdu, 1888—1969). Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 4
1918. gada pavasarī notika pirmā lielinieku organizētā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana
Pirmais pasaules karš un tam sekojošā Februāra (marta) revolūcija bija radījusi ne tikai saimniecisko krīzi un haosu valsts pārvaldē, bet vienlaikus izraisīja arī būtiskas sociāla rakstura pārmaiņas, kuru rezultātā sabiedrībā līdz tam ierastās tiesiskās un tikumiskās normas vairs nespēja funkcionēt, sekmējot cilvēku savstarpējo attiecību brutalizāciju. Kara un revolūcijas izraisītās jukas kombinācijā ar iedzīvotāju samērā augsto izglītības līmeni lielai daļai Latvijas sabiedrības neizbēgami padarīja pievilcīgu sociālās vienlīdzības ideju un tās radikālo izpausmi — lieliniecismu, kas jau tolaik spilgti atklāja vēlāko komunistu īstenotās politikas mērķus un metodes.
