Ilustratīvs attēls no pixabay.com.
Beidzot iestājies ārējs klusums un miers. Iepirkšanās drudzis, kas pasauli Adventa laikā parasti pārvērš milzu tirgus laukumā, saplacis un norimis. Šis neredzamais koronavīruss ir kā adata, kura pārdur mirguļojošo, cilvēku uzpūsto Ziemassvētku ziepju burbuli ar visiem spīguļiem, zvārguļiem, Ziemassvētku šoviem un ballītēm, pēc kuriem pāri paliek ne mazāka pļecka kā pēc saspiesta ziepju burbuļa.
Cilvēka dvēseles alkas neremdina iepirkšanās un ārēja tukšrosība. Mums visiem šogad dota iespēja katram savās mājās pasēdēt un padomāt: kas es patiesībā esmu? Kāpēc esmu? Kāds ir mans pašreizējais stāvoklis? Ko es gribu savas dzīves laikā sasniegt?
Ir vērts atvērt savu dvēseli ne tikai Dieva, bet arī pašam savā priekšā. Dažreiz briesmīgāk visā realitātē ieraudzīt sevi pašu nekā ļaut Dievam uz sevi noraudzīties.
