Foto: Reuters/LETA.
Situācija ir mainījusies, šķiet, ka Latvijas ārpolitikas veidotājiem sāk pietrūkt orientieru
"Brexit", Donalda Trampa ēra un nesenā Eiropas mediju un elites nervozā sekošana Francijas un Nīderlandes prezidenta vēlēšanām skaidri rāda: esam atgriezušies ģeopolitisko spēku pasaulē, kas pēc būtības bija tikai klusi paslēpusies aiz tuvredzīgu politiķu ilūzijām. Angļu filozofa Edmunda Bērka norāde, ka „pārmaiņas ir vēstures zelta likums", atgriezusies ar joni. Par „vēstures beigām" neviens vairs nerunā.
Rietumu pasaules sabiedrības sāk zaudēt uzticību pēc Otrā pasaules kara izveidotajai liberālajai pasaules kārtībai, kas tika uzturēta caur pārvalstiskām organizācijām un ASV vadības modeļa. Tā noveda pie elitāra individuālisma un nevietā dāvātas uzticības brīva tirgus pašregulēšanās spējām. Rezultātā piedzīvojam arvien lielāku nenoteiktību ārpolitikā un pēdējo 200 gadu lielāko nevienlīdzības pieauguma vilni. Globalizācija dažus ir padarījusi bagātus, taču daudziem likusi ciest nepelnīti. Liberālās tirgus sistēmas radītāji, iespējams, pareizi saprata, ka tirdzniecība un peļņa jeb materiālais stimuls pagaidām ir noteicošais faktors karu un vardarbības novēršanai. Diemžēl viņu sekotāji zaudēja izpratni, ka paralēli nepieciešams radīt kompensējošos mehānismus globalizācijas radītajam nevienlīdzības pieaugumam.
