Kintija Barloti. Publicitātes foto
Ģeopolitiskās situācijas dēļ aizsardzības nozares stiprināšana pēdējos gados ir Latvijas prioritāte, plānojot valsts budžetu un lemjot, kurai jomai tiks lielākais valsts naudas rieciens. Aizsardzības spējas ir jāstiprina, un, piemēram, atbalstot vietējos militārā aprīkojuma ražotājus, mēs sildām Latvijas ekonomiku. Taču aizsardzība nav tikai ieroči un tehnika, bet Latvijas sabiedrība kopumā.
Cik viņi ir motivēti, sagatavoti krīzes situācijām, galu galā – cik viņi ir veseli. Iedzīvotāju veselība ir valsts drošības pamats. Veseli iedzīvotāji spēj strādāt, maksāt nodokļus. Ja cilvēks jūt valsts rūpes par viņu, viņš būs motivēts to aizstāvēt. Armija un civilā aizsardzība nevar funkcionēt, ja sabiedrība kopumā ir fiziski un psiholoģiski novājināta. Veselības aprūpe un aizsardzība nav konkurenti – tās viena otru papildina.
Viena no raksturojošām pamatpazīmēm valstij ir teritorija un iedzīvotāji. Nav cilvēki, nav valsts – skan skarbi, bet tāda ir patiesība. Valstij par saviem iedzīvotājiem ir jārūpējas un viena no formām – sakārtota veselības sistēma un kopumā sabiedrības izpratnes stiprināšana par veselības nozīmi.
Liekais svars, mazkustīgums un izbrāķētie kandidāti
Bet kāda situācija ir šobrīd? Sāksim ar Latvijas nākotni – bērniem un jauniešiem. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktie pētījumi liecina, ka Latvijā ar liekā svara un aptaukošanās problēmām saskaras katrs piektais (22,8 procenti) bērns vecumā no 11 līdz 15 gadiem, 15–24 gadu vecu jauniešu vidū aptaukojies ir katrs ceturtais (24,7 procenti) jaunietis. Kopējā aina rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir kūtri uz fiziskām aktivitātēm, un viņi iedzīvojas mazkustīguma un liekā svara izraisītās slimībās. Šādu kaišu ārstēšanai valsts ik gadu tērē apmēram 16,4 miljonus eiro, lasāms “Deloitte” pētījumā.
Valsts aizsardzības dienestā iesauktos gana bieži izbrāķē veselības problēmu dēļ. Arī tos, kas piesakās armijā, Valsts robežsardzes skolā, Valsts policijas koledžā. Daļa kandidātu neiztur fiziskos iestājpārbaudījums un veselības prasības. Skolās joprojām nav ieviesta “Veselības mācība”, lai jau agrīnā vecumā veidotu izpratni par veselības nozīmi mūža garumā.
Jāfokusējas uz profilaksi
Par kādu aizsardzības spēju stiprināšanu mēs varam runāt, ja nav cilvēki? Ilgstoši dzīvojam demogrāfiskajā bedrē, no kuras nekādi nevaram izkļūt. Iedzīvotāju skaits sarūk, sabiedrība noveco, radot spiedienu gan uz sociālo, gan veselības sistēmu. Turklāt slimo taču arī darbspējīgi cilvēki, un diemžēl pie mediķiem daudzi nonāk jau ar ielaistām kaitēm, kas valsts budžetam izmaksā daudz vairāk, nevis ja mēs lielāku fokusu liktu uz ambulatoru aprūpi un profilaktiskām pārbaudēm. Veselības budžets ir gadiem badināts, un rindas pie speciālistiem uz izmeklējumiem nereti ir pat gadu garas un garākas. Tas rezultējas hroniskās kaitēs, ilgstošās slimības lapās, kas savukārt “iegriež” valsts budžetam un darba devējiem. Nodokļu ieņēmumus un valsts ekonomisko izaugsmi rada veseli, strādājoši cilvēki.
Mūsdienu dārgā un grūti pieejamā medicīna rada sociālo spriedzi un neapmierinātību sabiedrībā. Vai uzzinot, ka pie kardiologa var tikt tikai pēc gada, mēs ceram, ka cilvēka lojalitāte un ticība valstij pieaugs? Manuprāt, naivi ko tādu gaidīt.
Covid-19 atziņa
Daudz tiek runāts, cik gatavi mēs esam X stundai. Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik liela nozīme ir spēcīgai veselības aprūpes sistēmai. Arī militāra apdraudējuma gadījumā civilā medicīna ir kritiski svarīga – jābūt spējai aprūpēt ievainotos, nodrošināt zāles, psiholoģisko atbalstu iedzīvotājiem. Ilgstošas veselības aprūpes problēmas valstī miera apstākļos, ievērojami palielina ievainojamību gan militāri, gan sociāli ārkārtas situācijās. Bez tam nepietiekams finansējums veselības aprūpei grauj valsts reputāciju un var ietekmēt investoru uzticību.
Ko sēsi, to pļausi
Politiskā līmenī tiek runāts, ka turpmākajos gados jau aptuveni 20 miljardu eiro lielo valsts parādu plānots palielināt vēl par astoņiem miljardiem, norādot, ka jāturpina stiprināt aizsardzības budžets. Šo papildus finansiālo slogu izjutīsim kā pieaugošus nodokļus un to nāksies atdot mūsu bērniem. Tas būtu tikai godīgi pret valsts iedzīvotājiem, ja noteiktu daļu no papildus aizņēmuma novirzītu veselības nozarei. Aizsardzība un veselība ir ciešā sazobē – karot, aizstāvēt valsti var tikai veseli cilvēki. Valstij nerūpējoties par saviem iedzīvotājiem, mēs dabūsim tieši tādu pašu attieksmi atpakaļ.
Iedzīvotāju drošības jautājums
Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka 2026. gadā nozares attīstībai un veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai būtu nepieciešami papildus 651 miljons eiro. Tiesa, ministrija arī atzīst, ka šobrīd aprēķinātā summa nav reāli sasniedzams mērķis. Veselības ministrs Hosams Abu Meri jaunā budžeta veidošanas procesā publiski nevienu reizi vien ir uzsvēris, ka droša Latvija nozīmē arī veselus cilvēkus. Veselības nozarei nepieciešams papildu finansējums – īpaši demogrāfijas jautājumiem un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai reģionos – īpaši primārās aprūpes kā veselības nozares stūrakmens stiprināšana. Tas arī ir iedzīvotāju drošības jautājums.
Autore ir Jelgavas klīnikas vadītāja.