Malina Millere. Publicitātes foto.
Daži lēmumu pieņēmēji mēdz apgalvot, ka veselība ir dārga. Taču ekonomikā slimību izmaksas ievērojami pārsniedz efektīvas veselības aprūpes izmaksas. Jau gadiem ilgi veselības aprūpes budžets politiskajās debatēs tiek aplūkots caur “izdevumu” prizmu – kā slogs, kas jāierobežo. Šāds skatījums ir pretrunā ar pieejamiem datiem.
Kā tika uzsvērts paneļdiskusijās Baltijas Asamblejas konferencē Rīgā pagājušajā decembrī, veselību nevajadzētu uzskatīt par izdevumiem, bet gan par cilvēku pamattiesību, ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un dzinējspēku ilgtermiņa noturībai un stabilitātei.
Starpvalstu dialogs – pareizais ceļš
Šī jautājuma apspriešana Baltijas kontekstā ir nozīmīgs solis ceļā uz izpratni par veselību kā ieguldījumu reģionā. Tas liecina, ka veselības aprūpe arvien biežāk tiek skatīta nevis kā izolēts nozares jautājums, bet gan kopējās reģiona konkurētspējas kontekstā. Vienlaikus ir būtiski, lai šī domu apmaiņa sniegtos tālāk par pašu Baltijas Asambleju. Ideālā gadījumā tai būtu jākļūst par strukturēta, datos balstīta, dialoga sākumu vai turpinājumu starp veselības, finanšu un aizsardzības sektoriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Baltijas valstīs un Latvijā zaudētie miljardi
Eurostat 2023. gada dati liecina, ka nepietiekama veselības aprūpe Baltijas reģionam izmaksā aptuveni 9,7 miljardus eiro gadā. Šie zaudējumi rodas darbnespējas (kavējumu), samazinātas darba produktivitātes un novēršamu nāves gadījumu dēļ – galvenokārt sirds slimību, vēža, kā arī psihisko vai neiroloģisko saslimšanu rezultātā.
Latvijā veselības aprūpes izdevumi joprojām ir būtiski zemāki par Eiropas Savienības vidējo līmeni (7,4 % pret 10 % no IKP). Augstais pašu pacientu maksājumu īpatsvars rada bažas par taisnīgumu, jo tas nesamērīgi skar iedzīvotāju grupas, kuras jau tā saskaras ar paaugstinātu nabadzības risku, tostarp gados vecākus cilvēkus un personas ar invaliditāti. Latvijas iedzīvotājiem tas var nozīmēt samazinātu paredzamo dzīves ilgumu. Jaunākie OECD dati rāda, ka Latvija joprojām būtiski atpaliek no citām ES valstīm vairākos veselības rādītājos.
Līdztekus galvenajiem nāves cēloņiem, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām vai vēzim, pastāv virkne slimību, kuras rada ievērojamu tiešu sociālekonomisko slogu. Tās liedz cilvēkiem veikt ikdienas pamatdarbības, ierobežo ģimenes locekļus un samazina visu sabiedrības grupu ekonomisko aktivitāti. Spilgts piemērs ir redzes veselība: WifOR dati liecina, ka redzes traucējumu dēļ Baltijas valstis 2025. gadā zaudēja aptuveni 97 miljonus eiro. Šo zaudējumu novēršana atbrīvotu ievērojamus resursus, kurus varētu atkārtoti ieguldīt veselības aprūpes nodrošināšanā. Tas parāda, kā ieguldījumi veselības aprūpē var radīt izmērāmu sabiedrisko ieguvumu.
Veselīga sabiedrība veicina noturību
Valstis ir tik stipras, cik stipra ir to sabiedrība – un tas ir īpaši svarīgi ģeopolitisku izaicinājumu laikā. Ja iedzīvotāji cieš no hroniskām slimībām, depresijas vai priekšlaicīgas mirstības, valsts gatavība krīzēm arī samazinās. Citiem vārdiem sakot, veselība ietekmē sabiedrības spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām vai draudiem un pēc tiem atgūties. Šajā kontekstā Latvijas veselības ministrs pamatoti aicināja uzlūkot veselību kā daļu no valsts kopējās aizsardzības stratēģijas.
Trīs stratēģijas, lai veicinātu ieguldījumus veselībā Latvijā un Baltijas reģionā:
1. Sabiedriskās vērtības (SV – social value) novērtēšanas metodoloģijas ieviešana un bezdarbības izmaksu aprēķins. Lēmumu pieņēmējiem jānosaka stratēģisks mērķis veselības aprūpē, raugoties ne tikai uz nepieciešamo budžetu, bet arī uz bezdarbības izmaksām un ieviešanas ienākumus no ieguldījumiem (ROI – return on investment).
2. Reālu plānu finansēšana, nevis procesu. Izvēlētajai politikai jākļūst par prioritāti ar atbilstošu finansējumu, skaidriem mērķiem, ieviešanu un uzraudzību, balstoties konkrētos kritērijos. Tas ietver arī piekļuvi medicīniskajām inovācijām, kas ir būtisks priekšnosacījums veselības saglabāšanai. Ja rādītāji neuzlabojas, rīcība ir jākoriģē.
3. Baltijas sadarbība. Kopīga datu telpa un regulārs starpvaldību mehānisms var palīdzēt uzraudzīt ieguldījumu veselībā atdevi reģionālā līmenī.
Dialogs ir svarīgs gan kopīgas izpratnes veidošanai, gan rīcības ceļa kartes izstrādei. Apmaiņas veicināšana starp ministriem (gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī), datos balstītas rīcības sekmēšana un konkrētu pilotprojektu izveide palīdzētu maksimāli palielināt pozitīvo ietekmi uz veselību.
Nepieciešamo ieguldījumu veselības aprūpē atlikšana rada būtiskas ilgtermiņa ekonomiskās un sociālās izmaksas. Nepietiekams finansējums veselībai izraisa virkni sekojošu izmaksu ekonomikai un valsts finansēm. Veselības aprūpes finansēšana nav tikai sociāls jautājums, bet gan būtisks ekonomiskās stabilitātes elements, kur savlaicīga profilakse un inovācijas ilgtermiņā samazina valsts izdevumus un stiprina kopējo stabilitāti.
Autore ir WifOR institūta veselības ekonomikas nodaļas vadītāja.
