Darja Voitjuka. Publicitātes foto
No šī gada 1. septembra Valsts aizsardzības mācība (VAM) būs jāapgūst arī skolēniem, kuri mācās nepilna laika klātienes un tālmācības izglītības programmās. Pirmajā brīdī tas var šķist sarežģīti, kā attālināti iespējams apgūt priekšmetu, kas daudziem joprojām asociējas galvenokārt ar fiziskām aktivitātēm, ierindas mācību un militārām prasmēm? Taču realitātē uz VAM saturu un mūsdienīgu tālmācību jāraugās daudz plašāk.
VAM nav priekšmets, kura mērķis būtu visus jauniešus sagatavot militārajam dienestam, liela daļa no tā ir zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas ikvienam cilvēkam – spēja rīkoties krīzes situācijā, sniegt pirmo palīdzību, izvērtēt informāciju un riskus, pieņemt lēmumus stresa apstākļos, sadarboties ar citiem un uzņemties atbildību. Tikpat būtiska ir izpratne par valsts drošību, pilsonisko līdzdalību un to, kā krīzes situācijā darbojas valsts institūcijas un ko var darīt katrs iedzīvotājs.
VAM nav tikai fiziskā sagatavotība
Tieši priekšstats par VAM kā galvenokārt fiziskām nodarbībām var radīt visvairāk jautājumu par tā apguvi tālmācībā. Patiesībā teorētiskajā daļā ir plašs tēmu loks – pilsoniskā aktivitāte, valsts drošība, noturība krīzes situācijās, vadība un valsts aizsardzības iemaņas, un lielu daļu šī satura iespējams pilnvērtīgi apgūt digitālajā vidē. Turklāt tālmācība nenozīmē tikai teksta izlasīšanu un testa aizpildīšanu. Skolēni var analizēt reālas situācijas, strādāt ar kartēm un videomateriāliem, piedalīties diskusijās, izmantot simulācijas un risināt problēmsituācijas. Piemēram, skolēnam var piedāvāt konkrētu krīzes scenāriju, kurā viņam jāpieņem lēmums un jāpamato, kāpēc konkrētajā situācijā viņš rīkotos tieši tā, bet tādas tēmas kā kiberdrošība digitālajā mācību vidē iederas ļoti organiski. Šādā mācību procesā svarīga kļūst nevis skolēna atrašanās konkrētā klasē, bet spēja domāt, analizēt informāciju un pieņemt pamatotus lēmumus.
Mācības arī klātienē
Protams, VAM ir prasmes, kuras pie datora apgūt nevar, un arī nav paredzēts to darīt. Jaunais modelis paredz teorētiskās un praktiskās daļas nodalīšanu - 10. klasē paredzētas 56 stundas attālinātai VAM apguvei, savukārt 11. klasē – 38 stundas jeb piecas secīgas klātienes dienas praktisko iemaņu nostiprināšanai. Tas ir būtiski, jo tālmācība nenozīmē, ka pilnīgi visam obligāti jānotiek attālināti - ja konkrētu prasmi iespējams apgūt tikai praktiski, mērķtiecīga klātienes nodarbība ir loģiska mācību procesa sastāvdaļa. Arī līdz šim tālmācībā esam izmantojuši klātienes pārbaudes darbus, diagnosticējošos darbus un mācību ekskursijas. Tātad neviens no skolēna negaidīs, ka pirmo palīdzību viņš iemācīsies, tikai noskatoties video. Vispirms iespējams apgūt principus un teoriju, bet pēc tam praktiskās iemaņas nostiprināt instruktoru vadībā.
Tālmācības skolēniem nepieciešama paredzamība
Vienlaikus nedrīkst ignorēt to, ka tālmācības skolēnu situācijas ir ļoti dažādas - daļa dzīvo ārpus Latvijas, citi profesionāli nodarbojas ar sportu vai izvēlējušies tālmācību tieši tāpēc, ka ikdienā nevar regulāri atrasties skolā klātienē, tādēļ viens no svarīgākajiem nosacījumiem veiksmīgai VAM ieviešanai ir savlaicīga un skaidra informācijas aprite. Šajā ziņā koncentrēts praktisko nodarbību modelis ir daudz piemērotāks nekā prasība regulāri ierasties klātienē visa mācību gada garumā. Jaunietis var savlaicīgi ieplānot piecas secīgas mācību dienas, tostarp gadījumos, kad skolēns ikdienā uzturas ārvalstīs. Tāpat jāatzīmē, ka paredzētas arī alternatīvas iespējas praktisko daļu apgūt VAM vasaras nometnē. VAM ieviešanai savā skolā sākām gatavoties savlaicīgi, piedaloties Jaunsardzes centra semināros un risinot gan mācību organizācijas, gan praktiskos un tehniskos jautājumus. Šajā procesā ļoti svarīga būs partnerība – Jaunsardzes centrs nodrošinās VAM saturu, instruktoru darbu, vērtēšanu un praktiskās nodarbības, savukārt skolas uzdevums būs palīdzēt šo procesu integrēt skolēnu ikdienā, nodrošināt informācijas apriti un sekot līdzi skolēnu iesaistei.
Tālmācība nav pašmācība
VAM ieviešana tālmācības programmās aktualizē arī plašāku jautājumu par to, ko šodien vispār saprotam ar tālmācību. Joprojām sastopams priekšstats, ka tālmācības skolēns saņem materiālus, viens pats tos izlasa, izpilda uzdevumu un ar to mācību process beidzas. Mūsdienīga tālmācība apvieno digitālo mācību vidi, pedagoga vadītas nodarbības, patstāvīgu darbu, sadarbību, individuālus un grupu uzdevumus un, ja tas nepieciešams konkrētā mācību satura apguvei, arī mērķtiecīgas klātienes aktivitātes. Tieši tāpēc VAM var kļūt par ļoti labu piemēru tam, kā tālmācība attīstās - nav nepieciešams mēģināt visu klātienes mācību procesu mehāniski pārcelt datorā. Ir jāspēj saprast, ko iespējams kvalitatīvi apgūt digitālajā vidē un kam patiešām nepieciešama praktiska darbošanās klātienē.
VAM rezultāts nav visu jauniešu kļūšana par karavīriem - daudz svarīgāk ir, lai viņi kļūtu par informētiem, atbildīgiem un rīkoties spējīgiem sabiedrības locekļiem. Un to varam panākt, gudri savienojot digitālās mācīšanās iespējas ar praktisko pieredzi.
Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore.
