Valstij jānodrošina aizsardzība senioriem pret pneimokoku infekcijām

  • Aija Barča
  • 26.09.2025.
Aija Barča. Publicitātes foto.

Aija Barča. Publicitātes foto.

Valdība uz ārstu organizāciju aicinājumu nodrošināt senioru un cilvēku ar hroniskām saslimšanām bezmaksas vakcinēšanu pret pneimokoku infekciju ir atbildējusi, ka tam nav naudas. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka veselīgs seniors ir dārgums, nevis slogs.

Šobrīd tiek uzsvērta aizsardzība un demogrāfija kā galvenās prioritātes. Manuprāt, tā ir īstermiņa domāšana. Piedodiet, bet kāda aizsardzība, ja valsts pati atstāj neaizsargātus savus cilvēkus? Pneimokoku infekcija nav iesnas vai klepus – tā nogalina. Un visbiežāk tā nogalina tieši cilvēkus gados. Mēs runājam par pneimoniju, sepsi, meningītu – slimībām, kas vienā mirklī var atņemt dzīvību. Statistika rāda, ka pēc 65 gadu vecuma risks mirt no šīm slimībām pieaug vairākas reizes. Kāda demogrāfija, ja vecvecāki slimo, guļ slimnīcās, pat mirst, bet to varētu novērst ar vienu vakcīnu. Iekšējā drošība ir arī mūsu cilvēku veselība, pensijas, sociālā sistēma. Ja mums ir veseli seniori, valstij ir stabilāks pamats. Cerams, ka ministru kungi un kundzes spēj saskatīt šo tiešo saistību.

Dažubrīd liekas, ka valsts politikas veidotāju un budžeta plānotāju vērtību skalā pensionārs ir viszemāk novērtēts. Vecmāmiņa, kas audzina mazbērnus, vectēvs, kas palīdz laukos, cilvēks, kurš vēl strādā, maksā nodokļus, dalās ar pieredzi – viņš nav nasta, viņš ir valsts bagātība! Un valsts, kas atsakās viņu aizsargāt, pati sev sagatavo milzīgus zaudējumus. Slimības, invaliditāte, dārga ārstēšana – tas viss maksā krietni vairāk nekā viena vakcīna un tieši tas ir slogs budžetam.

Vēl jo vairāk uztrauc fakts, ka Latvijā pēdējos gados situācija būtiski pasliktinās. Laikā no 2020. līdz 2023. gadam pneimokoku infekciju gadījumu skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Tas liecina, ka problēma kļūst arvien aktuālāka un prasās pēc valsts līmeņa risinājuma. Neviena ģimene nav pasargāta no riska, ka kāds no tuviniekiem nonāk slimnīcā ar pneimoniju vai pat cīnās par dzīvību intensīvās terapijas nodaļā.

Šeit ir svarīgi atgādināt, ka mēs neesam vieni ar šādu izaicinājumu. Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un citas autoritatīvas institūcijas jau gadiem iesaka pieaugušo vakcināciju, īpaši senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Eiropā daudzas valstis sen nodrošina bezmaksas pneimokoku vakcīnu senioriem. Tas nav tikai rūpju žests par sabiedrības vecākās paaudzes veselību, bet arī ilgtermiņa stratēģisks ieguldījums valsts ekonomiskajā stabilitātē, jo novēršot saslimšanu, tiek ietaupīti milzīgi līdzekļi ārstēšanai.

Un neaizmirsīsim – te nav runa tikai par senioriem. Riska grupās ir cilvēki ar sirds, plaušu, nieru slimībām, ar diabētu, vēzi, imūnām problēmām. Tie ir tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Ņemot vērā gan starptautisko pieredzi, gan Latvijas statistiku, secinājums ir viennozīmīgs – valstij ir pienākums nodrošināt bezmaksas pneimokoku vakcināciju senioriem un pieaugušo riska grupām. Vakcinācija ir jāveic vienu reizi mūžā. Tas ļautu būtiski samazināt smagu slimību, hospitalizāciju un nāves gadījumu skaitu. Tas būtu solis pretī drošākai sabiedrībai un godīga attieksme pret tiem, kuri visu mūžu strādājuši un devuši savu ieguldījumu valsts attīstībā. Jautāšu tieši: vai mēs, seniori, esam tikai “projekts”, kas apēd budžetu? Pensionāru federācija nevar atļauties stāvēt malā, kad mūsu vecākā paaudze cieš no slimībām, kuras iespējams novērst ar vienkāršu un efektīvu vakcīnu.

Katrs seniors, kurš ir vesels un dzīvs, ir spēks ģimenei, sabiedrībai un valstij. Vakcinēts seniors nenoslogo slimnīcas un ārstus un turpina būt aktīvs. Vakcinācija nozīmē ilgtermiņa ietaupījumu, nevis papildu slogu.

ji aAutore ir Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Inga Filipova

Klusēšana – droša izvēle, dārgs kompromiss

Vardarbība ģimenē, izdegšana, mobings un demogrāfiskā lejupslīde ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmē darba vidi, produktivitāti un sabiedrību kopumā. Uzņēmumus veido cilvēki, un tiem ir unikāls potenciāls risināt sociālos jautājumus, kas skar to kopienas, darbiniekus, klientus un apkārtējos. Tāpēc rodas jautājums: vai mūsu klusēšana ir pieņemama? Kādas ir sekas mūsu darbībām vai bezdarbībai? Sociālo problēmu risināšanai ir nepieciešami dažādi viedokļi. Uzņēmumi var izmantot savu ietekmi, lai pievērstu uzmanību sarežģītiem jautājumiem, kas skar daudzu cilvēku dzīvi.

Viedoklis Inese Lībiņa-Egnere

Denonsēt nozīmē nodot - kāpēc Stambulas konvencija palīdz novērst traģēdiju atkārtošanos

Pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, kad bijušais partneris bērna un mātes priekšā nežēlīgi noslepkavoja sievieti, kura vairākkārt bija meklējusi valsts aizsardzību. Gadījums parādīja milzīgas sistēmas nepilnības un kļuva par spēcīgu impulsu virzīties uz starptautiski atzītiem risinājumiem vardarbības apkarošanā.

Viedoklis Imants Breidaks

Vai Latvija var atļauties zaudēt ManaBalss?

Demokrātija šobrīd visā pasaulē piedzīvo spiedienu. Mēs redzam, kā valstīs pie varas nāk līderi ar autoritārām tendencēm, kā sabiedrības polarizējas un kā tehnoloģijas bieži tiek izmantotas, lai manipulētu, nevis spēcinātu.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta aktivitāšu pieejamība bērniem, nākotnes sabiedrības veselība un drošība. Kas kopīgs? Kura atbildība?

Pēdējos pāris gados Valsts aizsardzības dienests (VAD) ir izgaismojis situāciju, par kuru kā sabiedrība nojautām jau līdz šim, bet vairījāmies runāt skaļi. Jauniešu fiziskā sagatavotība neatbilst vēlamajiem kritērijiem. Ko tas patiesībā nozīmē un kāpēc par to neesam pietiekami domājuši un rūpējušies līdz šim? Vai interešu izglītība un sporta aktivitātes ir vienlīdz pieejamas visiem bērniem? Vai tomēr to pieejamība ir būtiski atkarīga no ģimenes finansiālajām iespējām un ģeogrāfiskās atrašanās vietas?