Ilustratīvs attēls no Shutterstock.
Tas, cik sekmīgi jebkāda vakcinācija sasniedz savu mērķi, nosaka tās jēgu un stratēģiju. Attiecīgi valsts organizētai un nodrošinātai vakcinācijas programmai pret audzējus izraisošo cilvēka papilomas vīrusu jēga ir tās lietderībā, nevis vakcinēšanās spēlē, vai jaunietis pagūs to izdarīt noteiktā vecuma nogrieznī.
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija izraisa virkni slimību gan vīriešiem, gan sievietēm, tai skaitā pirmsvēža bojājumus, kuri, laikus nediagnosticēti, var progresēt līdz audzējam dažādās tā lokalizācijās, tāpēc neapšaubāmi efektīvāk un drošāk ir novērst problēmu saknē jeb pasargāt sevi vai tuvos pret šo infekciju.
Ikviena cilvēka interesēs ir pasargāt sevi no slimībām smagā formā, nekļūt par ilgstošu aprūpējamo, kas var ietekmēt gan dzīves kvalitāti, gan arī mūža ilgumu. Valstiskai loģikai vajadzētu būt tādai, ka valsts nodrošina vakcināciju pret CPV, atbilstoši ieguldot tajā, lai tā mazinātu onkoloģiskas saslimšanas un ar tām saistītus apjomīgus un dārgus izdevumus pacientu ārstēšanā un stacionēšanā, zaudējumus nodokļu maksātājiem, kas pārstāj būt ekonomiski aktīvi. Šī ir tikai finansiālā loģika, bet vēl ir arī starptautiskā pieredze un stratēģija veselības aprūpē.
