Foto - Evija Trifanova, LETA.
Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā. Šīs ir septītais raksts no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to, kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā. Šajā reizē – par dzīves kvalitātes materiālo pusi – ekonomisko izaugsmi. Ekonomiskā izaugsme nav virsmērķis, bet gan viens no instrumentiem, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un panāktu katra sabiedrības locekļa maksimālu pašrealizāciju.
Būtu loģiski, ja Rīga - Baltijas valstu lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un centrālā pēc lokācijas, būtu arī Baltijas lielākais ekonomikas centrs. Taču savu līderību pēc ekonomikas apjoma (iekšzemes kopprodukta; IKP) Baltijā, Rīga pavisam nesen zaudējusi Viļņai. Viļņas reģiona (Vilniaus apskritis) ekonomika 2020. gadā kļuva lielāka par Rīgas reģiona (Rīga un Pierīga) ekonomiku. Viļņas ekonomikas uzrāviens ir zīmīgs, ņemot vērā to, ka pirms 20 gadiem Rīgas ekonomika bija par trešdaļu lielāka. Tā kā Viļņā ir zemāks cenu līmenis nekā Rīgā, var uzskatīt, ka faktiski (skatoties pēc pirktspējas paritātes) Viļņas ekonomika izrāvās priekšā Rīgai jau 2017. gadā (1. attēls).
