Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Latvija līdzīgi kā daudzas Eiropas valstis saskaras ar būtiskām demogrāfiskajām problēmām, kuru sekas būs jūtamas nākamajās desmitgadēs. Dzimstības līmenis nav pietiekams, lai kompensētu iedzīvotāju skaita samazinājumu, un tas rada ilgtermiņa izaicinājumus gan valsts sociālajai sistēmai, gan ekonomiskajai izaugsmei. Šī problēma nav jauna, taču izskatās, ka politikas veidotāji Latvijā nespēj atrast risinājumu vai pat neuzskata šo problēmu par prioritāru.
Bieži dzirdams arguments, ka iedzīvotāju skaits samazinās visur, taču tas nevar kalpot par attaisnojumu pasivitātei. Jā, globālas demogrāfiskās izmaiņas notiek arī citur, piemēram, pat Ķīnā, kur ir sākusies iedzīvotāju skaita samazināšanās, tomēr daudzviet ir novērojami centieni situāciju stabilizēt, investējot ģimenes atbalsta politikā. Salīdzinot situāciju ar kaimiņvalsti Igauniju, redzams, ka adekvāts valsts atbalsts ģimenēm var sniegt pozitīvus rezultātus. Igaunija, neraugoties uz līdzīgām problēmām, ir izvēlējusies skaidru ģimenes atbalsta politiku, un prognozes liecina, ka tās iedzīvotāju skaita samazinājums būs ievērojami lēnāks nekā Latvijā. Saskaņā ar Eurostat datiem, ap 2060. gadu Igaunija pat varētu apsteigt Latviju iedzīvotāju skaita ziņā, kas būtu smags trieciens Latvijas pašapziņai. Šāds iznākums patiešām būs iespējams, ja Latvijas politiķi nespēs pieņemt ilgtspējīgus lēmumus un risināt problēmas, kas prasa ilgtermiņa plānošanu un ieguldījumus.
