Ilustratīvs attēls. Foto: Daiga Kļanska, LETA.
Aizvadītajos trīs gados pasaules ekonomiku vajāja likteņa radītas likstas – pandēmija un karš. Šobrīd lielākās galvassāpes preces ražojošajai ekonomikas daļai sagādā ekonomiskā politika – procentu likmju celšana. Mērķis ir cēls, bet tūlītējās sekas nepatīkamas.
Likmju kāpums liek atlikt būvniecību un citus investīciju projektus, kas samazina preču pieprasījumu. Šī iemesla dēļ monetārās politikas veidotāji šobrīd Latvijas un visas Eiropas rūpniecībā nav visai populāri. No rūpniecības izteikti atkarīgās Itālijas premjere jau protestē pret likmju celšanu, kaut parasti valdību vadītāji cenšas atturēties no centrālo banku lēmumu komentēšanas.
Paralēli turpinās normālas patēriņa struktūras atjaunošanās, pakalpojumiem augot uz preču rēķina. Stratēģiskajās runās un rakstos par ekonomikas attīstību rūpniecībai parasti ir atvēlēta ekonomikas lokomotīves loma, tāda tā lielā mērā ir, jo ir lielākā eksporta nozare. Taču šobrīd process, kas ir veselīgs sabiedrībai un ekonomikai kopumā – pandēmijas seku pārvarēšana, nāk par sliktu preču nozarēm.
