Lastādijas iela. Foto - Zane Bitere, LETA.
Kopš kara sākuma Ukrainā, Rīgas iedzīvotāji aktīvāk izsaka savu viedokli un priekšlikumus par valsts aizsardzību un nacionālo suverenitāti, atspoguļojot arī bažas par starptautisko situāciju, par padomju mantojuma paliekām u.c. jautājumiem. Šīs tendences liecina par sabiedrības pieaugošo apziņu saistībā ar ģeopolitiskajām realitātēm un nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo identitāti.
Rīga šo divu gadu laikā ir centusies dzēst padomju varas simbolikas, objektus un tās varoņus, iedzīvinot Rīgā mūsu valsts varoņu vārdus, darbus un nozīmi.
Viens no visskaļākajiem, bet tai pašā laikā arī nozīmīgākajiem darbiem, ko esam paveikuši, ir okupekļa nojaukšana un Uzvaras parka vēsturiskās nozīmes atgriešana tagad jaunā un funkcionālā veidolā. Lielu darbu esam ieguldījuši, lai Rīgas iedzīvotāji un bērni aizvien vairāk koptu latviešu valodu, jo kopš pagājušā gada Rīgas izglītības iestādēs notiek pāreja uz izglītību valsts valodā. Esam arī rosinājuši risināt jautājumu par krievu valodas kā otrās svešvalodas aizstāšanu ar ES dalībvalstu valodām, lai mazinātu agresorvalsts maigās varas ietekmi Latvijā, lai mēs vairāk integrētos ES valodu telpā, kam vēlāk seko arī ES informatīvā telpa.
