Dzeloņdrāšu žogs. Foto - Toms Norde.
Kopš dzelzs priekškara krišanas Baltijas valstu austrumu robežu dažādos posmos izmantojošas dažādas robežšķērsotāju grupas. Skaudru vizuālo priekšstatu par to var gūt filmā Bēgt (Flee, 2021), kas atspoguļo kādas afgāņu ģimenes ceļu no Kabulas uz Kopenhāgenu caur Maskavu un Igaunijas pierobežu 20. gs. 90.-ajos gados. Ceļā cilvēku dzīves tiek pakļautas nemitīgam riskam, psihoemocionālam pazemojumam un nesamērīgām izvēlēm, arī pametot trauslākos nāves ēnā. Tuvāk mūsdienām, 2021. gada vasarā uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas parādījās jaunas migrantu grupas, bet rudenī cilvēku tūkstoši bija sapulcējušies pie Polijas robežas. Ekspertu diskusijās medijos jau tad izskanēja viedoklis, ka šis sākumā šķietošais hibrīdkarš faktiski ir migrantu pārvēršana ierocī (weaponizing migrants). [1] Un arī 2023. gada jūnijā Latvijā vēl joprojām runā par hibrīdkaru. Par karu, kurā ir ikdienas sadursmes, ieroči un arī bojā gājušie.
