Arnolds Antanavičs. Publicitātes foto.
Latvijā bieži runājam par finansējuma trūkumu un banku piesardzību kreditēšanā. Taču vai problēma vienmēr ir naudas nepieejamība? Iespējams, tikpat būtisks jautājums ir tas, cik plaši uzņēmēji izvērtē dažādas kapitāla piesaistes iespējas. Kamēr Latvijā bankas kredīts joprojām bieži tiek uztverts kā galvenais finansēšanas risinājums, Lietuvā nekustamo īpašumu attīstītāji arvien aktīvāk izmanto arī kolektīvās finansēšanas platformas. Turklāt tās vairs nav tikai rezerves variants gadījumiem, kad banka atsaka kredītu, bet gan daļa no uzņēmumu ilgtermiņa finansēšanas stratēģijas.
Lietuvas piemērs parāda, cik nozīmīgu lomu šis finansēšanas modelis var ieņemt ekonomikā. Ar aptuveni 280 miljoniem eiro piesaistītā finansējuma Lietuva jau 2024. gadā ierindojās piektajā vietā Eiropā kolektīvās finansēšanas tirgū. Savukārt 2025. gadā Lietuvā ar kolektīvās finansēšanas platformu starpniecību tika piesaistīti jau 380 miljoni eiro, un 2026. gadā šis apjoms varētu sasniegt pat 450 miljonus eiro. Tikmēr Latvijā šī finansēšanas instrumenta potenciāls vēl nav pilnībā izmantots.
Finansējuma piesaistē svarīga ir ne tikai procentu likme
Iedomāsimies nekustamo īpašumu attīstītāju, kurš atradis piemērotu zemesgabalu jaunam dzīvojamajam projektam. Lai izmantotu šo iespēju, finansējums nepieciešams salīdzinoši ātri. Taču bankas kredīta izvērtēšana, dokumentu sagatavošana un saskaņošana var prasīt vairākus mēnešus. Šajā laikā zemesgabalu var iegādāties cits investors vai mainīties projekta izmaksas.
Spilgts piemērs tam, cik aktīvi par perspektīvām Rīgas teritorijām interesējas investori, ir nesenais darījums ar “Skonto” stadionu. Kamēr Latvijā vēl tika apspriesta iespēja tur veidot nacionālo futbola stadionu, Igaunijas attīstītājs “Invego” vienojās par īpašuma iegādi, nākotnē iecerot teritoriju pārveidot par jaunu pilsētvides kvartālu. Šādi piemēri atgādina, ka nekustamo īpašumu tirgū svarīga ir ne tikai laba iecere, bet arī spēja laikus pieņemt lēmumu un nodrošināt nepieciešamo kapitālu.
Tieši šādās situācijās kolektīvā finansēšana var sniegt būtiskas priekšrocības. Tā ļauj attīstītājiem atsevišķos gadījumos ātrāk piesaistīt nepieciešamo kapitālu un elastīgāk pielāgot finansēšanas grafiku projekta attīstībai.
Piemēram, būvējot daudzdzīvokļu ēku, visa projekta īstenošanai nepieciešamā nauda nav vajadzīga uzreiz. Sākotnēji līdzekļi nepieciešami zemes iegādei un projektēšanai, vēlāk – būvniecībai un apdarei. Kolektīvās finansēšanas platformas ļauj kapitālu piesaistīt vairākos posmos, atbilstoši faktiskajām vajadzībām. Tas nozīmē, ka attīstītājam nav jāmaksā procenti par visu projekta budžetu jau no pirmās dienas.
Lietuvā šīs priekšrocības novērtē arī lielie un pieredzējušie nekustamo īpašumu attīstītāji, kuriem ir pieejams tradicionālais banku finansējums. Viņi arvien biežāk izvērtē vairākus kapitāla avotus jau projekta plānošanas sākumā. Svarīga ir ne tikai zemākā procentu likme, bet arī kopējās finansējuma izmaksas, tā pieejamības ātrums un elastība.
Mainās arī investori – platformās ienāk lielāks kapitāls
Lai uzņēmumi varētu piesaistīt finansējumu, nepieciešami investori, kuri ir gatavi ieguldīt savus līdzekļus. Arī šajā ziņā kolektīvās finansēšanas tirgū vērojamas būtiskas pārmaiņas.
Vēl nesen šīs platformas galvenokārt asociējās ar privātpersonām, kuras iegulda dažus simtus vai tūkstošus eiro. Tagad arvien lielāku interesi izrāda arī turīgi investori un uzņēmumi, kas meklē iespējas efektīvāk izmantot brīvo kapitālu.
To apliecina “Profitus” dati. Gada laikā privātpersonu – VIP investoru – kapitāls platformā pieaudzis no 7,1 līdz 25,9 miljoniem eiro jeb vairāk nekā trīs reizes. Savukārt uzņēmumu ieguldītais kapitāls palielinājies gandrīz septiņas reizes – no 2,3 līdz 15,6 miljoniem eiro.
Piemēram, uzņēmums, kura rīcībā ir brīvi līdzekļi, var izvēlēties tos nevis turēt vienīgi bankas kontā vai depozītā, bet daļu ieguldīt vairākos nekustamo īpašumu projektos. Tas ļauj diversificēt ieguldījumu portfeli un potenciāli gūt papildu ienākumus, vienlaikus uzņemoties arī lielāku risku nekā tradicionālo bankas noguldījumu gadījumā.
Lielajiem investoriem svarīga ir ne tikai konkrētā projekta piedāvātā atdeve, bet arī ieguldījuma termiņš, nodrošinājums, projektu kvalitāte un iespēja prognozēt nākotnes naudas plūsmu. Šīs prasības mudina attīstīties arī pašas kolektīvās finansēšanas platformas.
Kāpēc Lietuvā tas izdodas, bet Latvija vēl atpaliek?
Viena no būtiskākajām atšķirībām starp abām valstīm ir attieksme pret finansējuma piesaisti. Lietuvā nekustamo īpašumu attīstītāji arvien biežāk jau projekta sākumā izvērtē, kā kombinēt banku kredītus, kolektīvo finansēšanu un citus kapitāla avotus. Finansējuma piesaistes ātrums un elastība ir īpaši svarīgi nekustamo īpašumu attīstītājiem, kuri vēlas izmantot augoša tirgus sniegtās iespējas. Latvijā alternatīvi risinājumi nereti tiek meklēti tikai tad, kad bankas finansējumu saņemt neizdodas vai tā nosacījumi nav piemēroti.
Taču, manuprāt, šāda pieeja ir jāmaina. Ja uzņēmums sāk meklēt citus finansējuma avotus tikai pēc vairāku mēnešu sarunām ar banku, tas jau ir pazaudējis laiku un investīciju iespējas.
Atšķirības redzamas arī nekustamo īpašumu tirgū. Lietuvā pēdējos gados mājokļu cenas un darījumu aktivitāte augušas ievērojami straujāk nekā Latvijā. Viens no iemesliem ir kapitāla pieplūdums, tirgus dalībnieku aktīvāka pieeja finansējuma piesaistei un lielāka gatavība uzņemties risku.
Latvijas tirgum ir priekšnoteikumi turpmākai izaugsmei – salīdzinoši pieejamas īpašumu cenas, pieaugoša kreditēšanas aktivitāte un ārvalstu investoru interese. Tomēr, lai pilnvērtīgi izmantotu šo potenciālu, nepieciešams ne tikai kapitāls, bet arī gatavība izmantot dažādus finansēšanas instrumentus, kas ļauj savlaicīgi pieņemt lēmumus un operatīvi rīkoties.
Lietuvas pieredze rāda, ka kolektīvā finansēšana var kļūt par nozīmīgu nekustamo īpašumu tirgus attīstības instrumentu. Latvijai nav obligāti jāatkārto savu dienvidu kaimiņu pieredze, taču ir vērts pārņemt vienu būtisku principu – finansējuma alternatīvas jāizvērtē jau projekta plānošanas sākumā, nevis tikai tad, kad banka pasaka “nē”.
Autors ir Profitus biznesa attīstības vadītājs Latvijā.
