Latvijā ir daudz oficiālu sēru dienu, ir kapusvētki, ir Mirušo piemiņas diena, ir Lāčplēša diena, kad vakarā tauta pulcējas Rīgas Brāļu kapos. Nāve mums ir ne tikai personīgi svarīga, bet arī svarīga valstiskā līmenī.
Bet kā ir ar pašu miršanu? Lielākajai daļai no mums ir bijusi kaut kāda saskarsme ar miršanu. Dažreiz tuvāka, dažreiz ne tik tuva.
Pati miršana var notikt pēkšņi, pat nemanot, bet dažreiz tā var būt ļoti nepatīkama un vilkties ilgu laiku.
Latvijā veselības aprūpes jautājumos autoritatīvākā universitāte ir Rīgas Stradiņa universitāte. Tā pat piedāvā maģistra līmeņa studiju kursu „Nāve un miršana“ (HZK_031), kurā ir sešas divstundīgas lekcijas un 10 divstundīgas nodarbības, kopā 32 stundas ar mērķi: „Sniegt studentiem filozofisku perspektīvu uz dažādām ar nāvi un miršanu saistītām tēmām, galveno uzmanību pievēršot nāves un miršanas metafiziskajiem, epistemoloģiskajiem, eksistenciālajiem, ētiskajiem un sociālajiem aspektiem.“
