Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Sociālo tīklu ierakstos bieži redzamas galerijas un publikācijas par nelaimi Austrālijā. Tāpat regulāri ir dažādi aicinājumi ziedot un palīdzēt nelaimē nonākušiem cilvēkiem un dzīvniekiem, ar kuriem daudzi lietotāji dalās. Vai spiežot “dalīties” mēs patiešām palīdzam vai tikai radām sev tādu šķietamību? No vienas puses, dalīšanās ar šādām ziņām veido līdzjūtīgāku sabiedrību, taču jāatceras, ka mēs esam atbildīgi par informāciju, ar ko dalāmies.
Dalīšanās ar ziņām par negadījumiem un katastrofām sakņojas vēlmē būt līdzās skumjās un just līdzi cietušajiem. Tā ir līdzdarbošanās bez būtiskiem ieguldījumiem, kas veido līdzjūtīgāku sabiedrību. Šāda cilvēciskā īpašība pati par sevi nav nekas slikts – problēmas sākas tad, kad mēs skumjās un līdzjūtībā nepamanām, kad sākam dalīties ar nepārbaudītu informāciju un pat viltus ziņām. Es aicinātu atcerēties, ka profili sociālajos tīklos ir kā personīgās istabas - visiem patīk uzturēties tīrā un kārtīgā istabā, tāpēc mums jāuzņemas atbildība par to, ko “šērojam”.
