Vai papildu brīvdienas pareizticīgo Ziemassvētkos šķeltu sabiedrību?
Arī šogad Saeima kārtējo reizi noraidīja priekšlikumu 7.janvāri, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus, noteikt kā oficiālu svētku dienu un brīvdienu. Liela daļa iedzīvotāju gan drīkstēs svinēt viņiem svarīgus svētkus, taču nevarēs to darīt tik jauki kā tie, kuri Ziemassvētkos ir brīvi no darba pienākumiem.
Cik saprotu, brīvdienas iespējamas tikai tad, ja svētki tiek pasludināti par valsts nozīmes svētkiem. Tas valstij dārgi izmaksā. Tomēr neviens jau nesaka, ka uz šo svētku rēķina vienkārši nolemts ietaupīt. Piemēram, deputāte Ina Druviete, pamatojot, kāpēc pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki kā valsts brīvdiena neesot pieņemami, ir teikusi, ka Latvijā valsts svētkos «mēs stiprinām mūsu sabiedrības vienotību, atceramies vēsturi un godinām mūsu kritušos karavīrus.» «Šeit ir runa par valsts svētkiem, nevis par konfesionāliem svētkiem. Paskatīsimies savos kalendāros! Tur ir rakstīts «Ziemassvētki», nevis luterāņu, katoļu, metodistu,» - tā pēc Saeimas sēdes stenogrammas deputāti savā bloga ierakstā citē Ingmārs Čaklais.
