Nadia Benaissa. Publicitātes foto.
Mākslīgā intelekta straujā ienākšana dažādās nozarēs būtiski palielina pieprasījumu pēc speciālistiem, kuri spēj analizēt datus, izstrādāt digitālus produktus, stiprināt kiberdrošību, ieviest finanšu tehnoloģiju risinājumus un automatizēt uzņēmumu procesus. Šīs prasmes visbiežāk saistītas ar STEM jomām - zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku. Saskaņā ar Eurostat 2025. gada datiem sievietes Latvijā veido 25,9 % no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistiem, kas ir par 6,4 procentpunktiem vairāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Tomēr aptuveni trīs ceturtdaļas IKT speciālistu Latvijā joprojām ir vīrieši. Nelielā darba tirgū šī disproporcija tieši ietekmē valsts spēju attīstīt tehnoloģiju uzņēmumus, piesaistīt investīcijas un saglabāt konkurētspēju.
Tehnoloģiju prasmju trūkums kļūst par izaugsmes ierobežojumu
Prasmju trūkums tehnoloģiju jomā arvien izteiktāk ietekmē Eiropas ekonomisko attīstību. 2025. gadā Eiropas Savienībā bija nodarbināti 10,45 miljoni IKT speciālistu, savukārt Digitālās desmitgades programma paredz līdz 2030. gadam šo skaitu palielināt līdz 20 miljoniem. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā būs nepieciešami vēl aptuveni 9,6 miljoni tehnoloģiju profesionāļu. Vienlaikus digitālo prasmju attīstība nenotiek pietiekami strauji - 2025. gadā vismaz pamata digitālās prasmes bija 60 % Eiropas Savienības iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, bet līdz 2030. gadam šo rādītāju plānots palielināt līdz 80 %. Jaunu speciālistu sagatavošana ir ilgtermiņa process un to nevar risināt tikai brīdī, kad uzņēmumi jau saskaras ar darbinieku trūkumu, tāpēc Latvijai ir īpaši svarīgi, lai meitenes un sievietes turpinātu ceļu no skolas uz STEM studijām un pēc tam izvēlētos karjeru tehnoloģiju jomā.
Karjera tehnoloģiju nozarē nav tikai programmēšana
Jaunieši STEM jomas nereti joprojām saista tikai ar programmēšanu vai inženierzinātnēm, taču mūsdienu tehnoloģiju nozare ir daudz plašāka. Praksē digitālo projektu īstenošanai līdzās tehniskajiem speciālistiem ir nepieciešami arī profesionāļi, kuri spēj strādāt ar datiem un izprot produktu izstrādi, normatīvo regulējumu, risku pārvaldību un lietotāju vajadzības. To spilgti apliecina finanšu tehnoloģiju, inovāciju un produktu attīstības vide, kur veiksmīgu karjeru nosaka ne vien tehniskās zināšanas, bet arī spēja identificēt problēmas, pieņemt datos balstītus lēmumus un radīt risinājumus, kurus cilvēki izmanto ikdienā. Plašāks skatījums uz STEM profesijām palīdz arī jaunām sievietēm saskatīt sev piemērotu vietu nozarē - datu analītikā, kiberdrošībā, finanšu tehnoloģijās, produktu attīstībā vai uzņēmumu digitālajā transformācijā.
Daudzveidīgas komandas palīdz savlaicīgi novērst riskus
Digitāls risinājums var būt tehniski precīzs, taču praksē neatbilst lietotāju vajadzībām, tādēļ, ja komandā dominē līdzīga profesionālā pieredze, pastāv lielāks risks nepamanīt, ka risinājums daļai lietotāju ir nesaprotams, datos ir iestrādāti aizspriedumi vai automatizēts lēmums rada nepamatotu atteikumu. Daudzveidīga pieredze komandā palīdz laikus pamanīt un novērst šādas problēmas vēl pirms produkts nonāk pie lietotājiem, tādējādi mazinot risku zaudēt klientus un kaitēt uzņēmuma reputācijai. Tas ir īpaši būtiski finanšu tehnoloģiju nozarē, kur kļūdas digitālajos risinājumos var ietekmēt cilvēku piekļuvi finansēm, datiem vai citiem būtiskiem pakalpojumiem.
Interese par STEM jāpārvērš reālā pieredzē
Sieviešu iesaiste STEM jomās pieaug, ja interesei seko iespēja praktiski iepazīt nozari. Daudzu jauniešu izvēli ietekmē priekšstati, kas veidojas jau agrīnā vecumā - vai tehnoloģiju nozare ir piemērota cilvēkiem bez iepriekšējas pieredzes, kā arī vai nepietiekamas zināšanas nekļūs par šķērsli. Tāpēc būtiska nozīme ir videi, kur iespējams droši iepazīt tehnoloģiju nozari un satikt tajā strādājošos profesionāļus. Piemēram, biedrība “Riga TechGirls” šo pieeju īsteno ar mācību un mentoringa programmām, kas palīdz jaunām sievietēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt profesionālo virzienu, saprast, kā soli pa solim nonākt līdz darbam tehnoloģiju nozarē. Mentoringa process ļauj ilgākā laikā pārbaudīt savu interesi, sagatavoties sarunām ar darba devējiem un tuvoties pirmajai praksei vai jaunai karjerai.
Uzņēmumiem jāpārskata prasības tehnoloģiju vakancēm
Daļa potenciālo kandidātu līdz darba intervijai nemaz nenonāk, jo vakancēs prasītā iepriekšējā pieredze ir pārāk šauri definēta. Meklējot tikai kandidātus ar tradicionālu tehnisko izglītību un identisku darba pieredzi, uzņēmumi var palaist garām cilvēkus, kuru līdzšinējā profesionālā pieredze palīdz labāk izprast produktu, klientu vajadzības un konkrētās nozares specifiku. Tieši tāpēc darba sludinājumos būtu skaidri jānodala prasmes, kas nepieciešamas jau darba uzsākšanas brīdī, no tām, kuras iespējams apgūt uzņēmumā. Tikpat nozīmīga ir arī atbalstoša darba vide, kur jaunie speciālisti var mācīties no pieredzējušiem kolēģiem un pakāpeniski attīstīt savu profesionālo potenciālu.
Tehnoloģiju speciālistu loks jāpaplašina mērķtiecīgi
Tehnoloģiju speciālistu trūkumu Latvijā nav iespējams atrisināt tikai ar jaunu vakanču izsludināšanu. Cilvēki šīm profesijām jāgatavo jau skolā, studiju laikā un pirmajā darba pieredzē. Kopienas un nevalstiskās organizācijas palīdz iepazīt nozari tuvplānā, taču ilgtermiņa rezultātus nodrošina izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbība, kas interesi pārvērš reālās profesionālās iespējās. Sieviešu līdzdalībai STEM jomās jākļūst par nozīmīgu izglītības un personāla attīstības politikas daļu, pretējā gadījumā Latvijā tiek sašaurināts cilvēku loks, no kuriem nākotnē sagaidīs tehnoloģiju speciālistus un inovāciju radītājus.
Autore ir Paymentology mārketinga vadītāja.
