Man patīk radīt no jauna un ieviest Latvijā lietas, kas pasaulē ir ikdiena
No rīta mani pamodina apnicīga muša un čunčiņš, kas dzied aiz loga. Atminos, kā mūsu Japānas dzīvoklītī modos no garāmbraucoša vilciena skaņas. Otrā studiju gada vidū Japānu skāra postoša zemestrīce un mēs, baidoties no atomputekļiem, aizmukām mājās. Es turpināju sešas reizes gadā braukt uz Japānu, pabeidzu prestižo Kioto Universitāti, iegūstot doktora grādu zivju ekoloģijā, un sapratu, ka gribas dzīvot Latvijā. Neilgi pēc atgriešanās nāca piedāvājums strādāt Vides risinājumu institūtā Cēsīs. Pēdējos trijos gados man tikusi dota iespēja izveidot un attīstīt ezeru pētniecības un apsaimniekošanas nodaļu. Šis laiks ir bijis interesants. Grūts. Mulsinošs. Pamācošs. Pieredzētais manā galvā šķietami dzīvo izmētātu gabaliņu veidā, bet es tur saredzu kaut kādu sistēmu - stāstu par to, kā ir būt jaunam zinātniekam Latvijā.
