Ilustratīvs attēls.
Tas, ka viss, kas notiek klasē, ir atkarīgs no skolotāja, nav jaunums. Tēlaini runājot, 12. klase sākas jau 1. klasē, jo skolu absolventu rezultātus ietekmē visu skolotāju kopīgais darbs 12 gadu garumā. Taču Latvijas izglītības sistēmā līdz šim ir trūcis datu un rīku datu iegūšanai par to, kā notiek mācīšana, uz ko 2020. gadā norādīja arī OECD. Šādi dati ir izšķirīgi svarīgi situācijā, kad tiek ieviesta apjomīga mācību satura un pieejas reforma, lai pieņemtu pamatotus lēmumus, kā virzīties tālāk klases, skolas vai sistēmas līmenī. Arī par to, kā atbalstīt katru skolotāju viņa individuālajā profesionālās izaugsmes ceļā, lai ieguvējs būtu skolēns.
LU SIIC pētījumu ietvaros ir radīta metodika un rīki, ar kuriem var iegūt datus par mācīšanas kvalitāti, lai veidotu personalizētus profesionālās pilnveides risinājumus. Piecu gadu laikā, vērojot, analizējot un vērtējot vairāk nekā 600 mācību stundas septiņās mācību jomās visās klašu grupās 50 Latvijas skolās, konstatētas nozīmīgas atšķirības skolotāju mācīšanas praksē gan starp dažādām mācību jomām, gan starp skolām, gan vienas skolas ietvaros, kas ļauj secināt, ka visiem skolēniem nav pieejama vienlīdz kvalitatīva mācīšana. Skolotāju mācīšanas atšķirību raksturošanai identificēti seši mācīšanas profili jeb tipi, kas raksturo vairāk vai mazāk prasmīgu skolotāju rīcību klasē. Iespējamie atšķirību cēloņi norāda uz atšķirīgām profesionālās izaugsmes vajadzībām un atšķirīgiem nepieciešamajiem profesionālā atbalsta risinājumiem, kas ir pretrunā ar esošo profesionālās pilnveides praksi, visiem piedāvājot vienādus risinājumus.
