Sendija Tomsone. Publicitātes foto.
Braucot gar Polijas laukiem, viena no lietām, ko var pamanīt, ir ievērojami mazāks nezāļu daudzums tajos. Šķietami vienkāršākais skaidrojums būtu poļu prasme, taču patiesais iemesls slēpjas citur – augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijā. Eiropas Savienībā šie noteikumi nav vienoti, un Polijas lauksaimniekam pieejams plašāks darbīgo vielu klāsts nekā mums, kas nebūt nav mazsvarīga detaļa, jo tieši reģistrēto vielu daudzveidība nosaka, cik ilgi lauks paliek tīrs un cik ātri var izveidoties rezistentas nezāles. Šī atšķirība Latvijai maksā vairāk, nekā sākotnēji šķiet.
Šaurāks vielu klāsts ātrāk rada rezistences risku
Reģistrācijas plašums ir tiešā veidā saistīts ar rezistenci, jo jaunas darbīgās vielas tirgū ienāk lēni un dažkārt paiet gadi, līdz jauns produkts kļūst pieejams. Ja audzētāja rīcībā ir tikai dažas vielas, viņš spiests tās lietot atkārtoti, un tieši atkārtota vienas tehnoloģijas izmantošana ātrāk rada rezistenci, savukārt poļu lauksaimnieks var mainīt vielas un devas, tāpēc viņa laukos tā veidojas lēnāk. Latvijā ar šaurāku sortimentu risks ir lielāks, jo mazāka izvēle nozīmē straujāku esošo līdzekļu biežāku lietošanu, kas gadu gaitā var kļūt neefektīvi. Samazinātas devas problēmu nerisina, bet gan padziļina: nepilnīga deva nezālēm ļauj kļūt grūtāk ierobežojamām, tādējādi tās var vairoties vēl vairāk, jo spēj ražot sēklas – un tā ir cena, ko maksāsim ne šogad, bet pēc dažiem gadiem, kad kāds pierastais herbicīds vairs nestrādās.
Dronu smidzināšanā Polija jau ir soli priekšā
Otra atšķirība redzama dronu izmantošanā, jo Polijā ar atbilstošām atļaujām jau drīkst smidzināt atsevišķus fungicīdus, un, lai gan herbicīdiem un insekticīdiem prasības ir stingrākas, pati iespēja pastāv. Latvijā dronu izmantojam galvenokārt starpkultūru un zaļmēslojuma sējai, bet augu aizsardzības līdzekļu smidzināšana ar dronu nav atļauta. Atšķirībai ir praktiska nozīme, jo dronu smidzinājumā līdzekļus lieto nelielā darba šķidruma daudzumā – līdz 30 litriem uz hektāra –, tāpēc ne katrs produkts tam derēs, taču tur, kur tehnika laukā netiek vai augsne ir par mitru, drons paveic to, ko traktors nevar, un poļi šo rīku jau apgūst, kamēr mēs vēl gaidām.
Regulējums mainīsies – jautājums, vai būsim gatavi
Gaidīšanai tuvojas beigas, jo Eiropas Savienībā panākta politiska vienošanās virzīt regulējumu, kas atvieglotu dronu izmantošanu augu aizsardzības līdzekļu smidzināšanā, un tas nozīmē, ka arī Latvijā šī iespēja agri vai vēlu kļūs pieejama. Jautājums ir vien tas, vai būsim tam gatavi un vai zināsim, kuri produkti der mazākam šķidruma daudzumam, kā strādāt precīzi un kur drons ir reāls ieguvums, nevis tikai eksperiments. Ja par šīs tehnoloģijas izmantošanu sāksim domāt tikai tad, kad regulējums mainīsies, atkal atpaliksim par pāris sezonām.
Tīrāks lauks ir sistēmas, nevis nejaušības rezultāts
Šos secinājumus varēja skaidri redzēt jūnijā Opolagras izstādē, kur abu valstu pieredze bija salīdzināma līdzās, un galvenā mācība ir vienkārša: poļu priekšrocība daļēji balstās regulējumā, kas nav mūsu ietekmē, taču kuram varam sagatavoties. Rezistences jautājumā tas nozīmē lietot pieejamās vielas pārdomāti – atbilstošās devās un mainot tehnoloģijas, kamēr tās vēl strādā –, savukārt dronu jautājumā tas nozīmē mācīties jau tagad, pirms regulējums atļauj izmantot tehnoloģiju praksē. Tīrāki lauki Polijā nav nedz nejaušība, nedz tikai agronoma nopelns, bet gan sistēmas rezultāts, un daļu no šīs sistēmas Latvijas lauksaimnieks var sākt veidot pats – ar katru pārdomāto lēmumu par to, ko un cik lietot savā laukā.
Autore ir SIA Linas Agro agrotehnoloģiju vadītāja.
